Katrīna Kurzeme

Sikšņu ciema teicēja Katrīna Kurzeme dzimusi 1887. gada 24. jūnijā (pēc vecā stila; pēc jaunā stila - 6. jūlijā) plkst. 12.00 Rucavas pagasta "Šēperos". 

Katrīnas Kurzemes fotogrāfijas no 15. zinātniskās ekspedīcijas Liepājā 1961. gadā pieejamas Latviešu folkloras krātuves kolekcijā: http://garamantas.lv/lv/illustration/index?Illustration%5BpersonInIllustration%5D=3752 un http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2234/

Vecāki: Rucavas saimnieks Šēpera Jānis (uzv. Bergmanis) un Katrīna (dzim. Brušvite no "Brušvitiem").

12. jūlijā mācītājs Rīmšneiders viņu krista Rucavas baznīcā. Kūmās: saimniece Bružu Katrīne, saimniece Jaņņa Mārģieta, saimnieks Žīmanta Jānis.

Arī iesvētīta Rucavas baznīcā.

Māsas un brāļi:

          1) Anna (Rucavā "Šēperos", prec. ar Kūpeli),

          2) Jānis Bergmanis, precējies ar Katrīnu Kalnu (Bumbuļu Truži) Sviļu ciemā, Jānim bija daudz bišu,

          3) Miķelis Bergmanis (dz. 1894), pazuda 1. pasaules karā Tīreļpurvos,

          4) Marģieta (dz. 07.05.1901.), kura 11.02.1923. precas ar Jāni Vecvagaru, viņa nodzīvoja gandrīz 100 gadu.

Precējusies ar Klāvu Kurzemi (dz. 22.05.1883. plkst. 20.00 Nīcas (Dunikas) pag. - m. 22.01.1967., apgl. Centrālkapos Liepājā), Liepājas Novadpētniecības muzeja valdes locekli, Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomes locekli, Liepājas biškopības biedrības locekli, dziedāšanas biedrības "Vārpa" dibinātāju un Liepājas muitas darbinieku.

Teicēju Klāva Kurzemes un viņa sievas Katrīnas balsu audio ieraksti pieejami Latviešu folkloras krātuves kolekcijā, ieskaņoti 1961. gadā 15. zinātniskajā ekspedīcijā Liepājā.

Edīta Elksnīte rakstā "Rucavas krekli" min Kurzemja kundzi Liepājā, kas arī devusi svarīgas ziņas par Rucavas krekliem.

Bērni: 1) Anna Alvīne, prec. Lūsis, 2) Miķelis Alberts Kurzeme, 3) Jānis Nikolajs Kurzeme, 4) Emīlija Austra, prec. Grienvalds, Samoviča un Antiko, 5) Pēteris Rūdolfs Kurzeme, 6) Vilnis Klāvs Kurzeme.

Meita Emīlija piedzimst 1917. gadā Harkovā, jo Kurzemes ģimene izbrauca 1914. gadā un atgriezās 1918. gadā. Katrīnas Kurzemes māsa, kura arī bija kopā ar viņiem, atceras: "Vācietis nāca virsū. Sākumā domājuši, ka brauks uz Bunku, tur dažas mantas aizveduši. Paņēma mātei 2 zirgus, ratus, māte pie 1 kumeļa palika. Atpakaļ vairs nevarēja tikt. Tad uz Jelgavu - tur zirgus pārdeva ceļa naudai uz Harkovu. Uz Harkovu brauca tāpēc, ka Bunkā iepazinās ar Voita kundzi, kurai brālis bija Harkovā. Brauca ar vilcienu. Izbrauca tāpēc, ka baidījās no vāciešiem." Katrīnas Kurzemes brālis Miķelis vēl viņus Harkovā sameklēja, bet tad ar to gājumu. Bijis izlūkos Tīreļpurvā. Divi atgriezās, viņš - nē. Nav atrasts - ne dzīvs, ne miris.

Mirusi 1975. gada 13. oktobrī. Apglabāta Centrālkapos Liepājā. Sektors / Rinda / Vieta : K2 / 000 / 0

Avoti:

1. Austrālijas Latvietis (21.11.1975.)
2. Komunists, Nr. 202 (15.10.1975.)
3. Komunists, Nr. 203 (16.10.1975.)
4. M. Vecvagares atmiņas.
5. https://cemety.lv/public/deceaseds/950732?type=deceased
6. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37Q-B91T-F?i=45
7. Filoloģijas materiāli : profesoram J. Endzelīnam sešdesmitajā dzimšanas dienā veltīts rakstu krājums / Latvijas ūniversitātes filoloģijas un filozofijas studentu biedrība "Ramave" (1933)
8. http://garamantas.lv/lo/record/367456
9. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/99/book/5032.html

***

Zelta kāzas kolchozā 

50 gadu laulības jubileju atzīmēja kolchoza «Uzvara» kolchoznieki Klāvs un Katrīne Kurzemes. 

Daudz laimes vēlējumu saņēma savā goda dienā sirmais laulātais pāris. Šie vēlējumi bija jo sirsnīgāki tāpēc, ka Klāvs un Katrīne Kurzemes ir visiem labi pazīstami kā čakli darba rūķi, aktīvi un apzinīgi kolchoza biedri. Šie 50 laulības gadi nodzīvoti draudzībā un saticībā, vienmēr daloties priekos un bēdās, kopīgā darbā vispirms no tēva mantotajā sīksaimniecībā purva malā, pēc tam kolchoza tīrumos. 

Klāvs Kurzeme ir liels dabas mīļotājs, kas līdz pat vecumdienām meklē jaunus atzinumus gan iemīļotajā dravniecībā, gan augļu dārzu kopšanā, gan lauku meliorācijas jautājumos, pētot tos pats un daudz lasot jaunāko zinātnisko literatūru. Bieži viņš pratis līdzēt kolchozam ar savu lielo pieredzi un labi pārdomātiem padomiem. Biedru Kurzemi pazīst arī Liepājas novadpētniecības muzejā, Jo, būdams senlietu mīļotājs un vācējs, viņš nodevis muzejam daudzas vērtīgas Rucavas senlietas. Vakarus laulātie draugi mīl pavadīt, lasot laikrakstus un grāmatas. 

Ne vienā vien kolchoza kopsapulcē Klāvs un Katrīne Kurzemes uzstājušies arī ar vērtīgiem aizrādījumiem un ierosinājumiem sadzīves jautājumos, runājot par saticību ģimenē, par bērnu un jaunatnes audzināšanu. 

Lūk, derīga darba un sirsnīgas mīlestības piepildīta ģimenes dzīve - labs paraugs mūsu jauniešiem! 

Avots: Komunists, Nr. 115 (12.06.1957.)