Indriķis Pūliņš

1843.gadā, Uģunciema „Reizu” saimnieks Sanders Pauliņš(1803) kļūst atraitnis. Dzemdībās mirst dzīvesbiedre Bille(1806 - 1843). Iet bojā arī meitiņa Made. Bērni, Edvarts Ēvarts(1830), Ģertrūde(1833), Fricis(1834), Ansis(1836), Meļķis(1838) un Kārlis(1840)kļūst bāreņi. Tajā pat gadā, Sanders Reizēs ieved jaunu saimnieci. Tiek nodzertas kāzas ar Ilzi Āboliņu(Ābols) no Upesgrīvas „Audām”. 1844. gadā dienasgaismu ierauga pāra pirmdzimtais kam tiek dots spēcīgs vārds – Krists. Nākamajiem bērniem liktenis nav labvēlīgs. Nesasniedzot gada vecumu 1845. gadā mirst Pēterītis. 1851. gadā dzimst meitenīte Līze. Mazajai māsiņai un jaundzimušajam brālītim Sanderam dzīve apraujas 1853.gadā.

1856.gada 10.maijā Uguņciema Reizēs pasaulei sevi piesaka jaunākais ģimenes loceklis Indriķis. Jau 1860.gadā, šīs zemes gaitas, 57.gadu vecumā beidz tēvs. Pastarītis kļūst bārenis. Kā klājas apgādnieku zaudējušajai ģimenei, nav zināms. Atraitne ar puisēniem tā īsti neiedzīvojas „Reizēs”, kur nu saimnieko vecākais brālis Ansis. Paaugoties Indriķis ar brāli Kristu iet peļņā meža darbos, par nopelnīto naudu iegādājas mātei viņas tēvamājas „Audas”. Nav zināms kur un kuros gados brāļi izglītojušies jūrniecībā, bet tolaik pirmās pakāpes jūrskolas, kas sagatavoja kabotāžas stūrmaņus kuģošanai piekrastē, atradās 1873.gadā dibinātā Lubezeres jūrskola Rojas ciemā, un 1875.gadā dibinātā Engures jūrskola. Lai kuģotu uz svešām jūrām, bija nepieciešama stūrmaņiem jau otrās pakāpes, bet kapteiņiem trešās pakāpes mācību iestāde. Un apkārtnē tāda bija tikai 1870.gadā dibinātā Ventspils jūrskola.

1874.gadā 20 gadus vecākajam brālim Ansim dzimst dēls. Mazajam puisēnam, kurš nākotnē izauga par stūrmani un kuģubūvētāju, tiek dots ņiprā brāļa Indriķa vārds.

1875.gadā Upesgrīvā, liedagā, kuģu būves meistars A. Kiršteins, Indriķim, Ansim un Kristam būvēja pirmo divmastu gafelšoneri. Kuģis tiek nosaukts par Trina Maria. Kuģa nosaukums ne bez iemesla šāds, Anša sieva, Trīne Damberga no „Lāču” mājām, ar kuru jau nodzīvoti 15.laulības gadi. Indriķis tobrīd ir tikai 19. gadus jauns.

1880.gadā Indriķis, ar savu izredzēto Trīni Krāģi iestūrē laulības ostā.

1882. gadā Upesgrīvā, kuģu būves meistars no Sāmsalas Rediķis Tūms (1847- 1919) brāļiem Pūliņiem būvē 3 mastu gafelšoneri Wanderer.

Brāļu saites ir spēcīgas. 1882.gada 14.jūnijā Indriķim dzimst dēls, kas tiek nosaukts brāļa vārdā. Krists(Krišs). Brālis nepaliek atbildi parādā 9. septembrī viņa ģimenē dzimst mazais Indriķis, nākamais kapteinis.

1883.gadā ģimenē sevi piesaka meita Alvīne.

No 1883.gada līdz 1885.gadam Indriķis pārbauda sevi kā Wanderer kapteinis.

1885.gadā ģimenē sevi piesaka Marija Elizabete.

1886.gadā Upesgrīvā, Indriķim, Ansim un Kristam, kuģu būves meistars J. Ormans (Ado Seps) būvē trīsmastu gafelšoneri  Ugunzeems.

No 1886. līdz 1888. gadam, Somu jūras līcī bez vēsts pazūd gafelšoneris Trina Maria.

 1887.gadā,Indriķim kuģu būves meistars no Igaunijas, sāmsalietis Ado Seps(1851 – 1926), Valgalciemā būvē divmastu gafelšoneri Anna Maria.

1888.gada 17. septembrī sevi piesaka Anna Rozālija.

1890.gadā Upesgrīvā, Indriķim, Ansim un Kristam, kuģu būvmeistars Rediķis Tūms būvē trīsmastu gafelšoneri Zeriba.

Ap 1890.gadu Indriķis kļūst Sviķu saimnieks, un 1892.21. februārī Nurmuižas pagastā dzimst meita Emīlija.

1892. gadā Upesgrīvā, apguvis kuģubūves zināšanas Indriķis vada trīsmastu gafelšonera Sweiks  būvniecību sev un brāļiem Edvartam (Ēvartam), Ansim, Meļķim, Kārlim, Kristam un P.Ansonam.

1893.gadā tiek pārdots divmastu gafelšoners Anna Maria.

1894.gadā sevi piesaka meita Anna Lūcija.

1895. gadā Upesgrīvā, Indriķim un Kristam kuģubūves meistars J.Strādnieks būvē divmastu gafelšoneri Sibens.

1896.gadā nāk pasaulē meita Zelma Ģertrūde.

1897. gadā, Upesgrīvā, kuģu būves meistars Rediķis Tūms būvē Indriķim un Kristam divmastu gafelšoneri Tauteets.

1898.gadā, Sviķos, dzimst dēls Vilis (Wilhelms), nākamais kapteinis.

1898.gadā pie Gotlandes avarē Tauteets.

1899.gadā Upesgrīvā, Indriķim kuģu būves meistars Mārtiņš Morgenšterns būvē trīsmastu gafelšoneri Puhlin.

1900.gada 25.jūnijā nāk pasaulē meita Marta.

1902.gada „Tēvijas” numurā lasāms, ka brāļiem Pūliņiem pieder 11 kuģi, tobrīd divas reizes vairāk kā „Austras” kuģniecības sabiedrībai. Iepretim sešiem gafelšoneriem īpašnieku sarakstā parādās Indriķa vārds. Tieši šo avīzes rakstu bieži izmanto publikācijās. Tā Indriķis ķļūst, tikai par, sešu kuģu īpašnieku.

1902.gadā Upesgrīvā, Indriķim kuģu būves meistars K.Arklis būvē trīsmastu gafelšoneri  Swiks. Vienlaikus tika uzbūvēts arī jaunais Sviķu saimnieku nams.

1904.gadā Upesgrīvā, Indriķim, Kristam un Meļķim, Mārtiņš Morgernšterns (1866 – 1945) būvē trīsmastu gafelšoneri Kalps.

1907.gadā Upesgrīvā, Indriķis ar brāli Kristu būvē sev divmastu gafelšonerus  Brahlis un Brise.

1907. gadā tiek pārdots Sibens.

1909.gadā pie Somijas krastiem avarē Swiks.

1909.gada 16.maijā, veicot reisu Blaita – Bedso, Lielbritānijā pēc sadursmes ar Austrijā reģistrētu tvaikoni Kardenia avarē un nogrimst Zeriba. Kuģa komanda tika izglābta un nogādāta Tyne.

1910.gada 17. februārī sēru vēsts. Mirst Ansis.

1911.gadā 20.martā pēc sadursmes ar tvaikoni „Daylesford” pie Vaitas salas nogrimst Puhlin. Tvaikonis nogrimst pēc sadursmes, bet šoneris mirst lēnām. Apkalpe 8 stundas cenšas glābt kuģi.

1912.gadā tiek pārdots Swiks.

1913. gadā Upesgrīvā, Indriķis uzsāk būvēt trīsmastu gafelšoneri Warons.

Pirms pirmā pasaules kara, tiek pārdots Ugunzeems.

Drūma vēsts tiek saņemta 1916. gadā. Hāpsalā, Igaunijā iet bojā brālis Krists.

1918.gada 15. augustā vācu zemūdene „U- 157” nogremdē Kalpu.

1920.gadā, pēc pirmā pasaules kara, tiek pabeigts Warons.

1920. gadā tiek pārdots Sveiks.

1929.gadā Bolderājas kuģu kapsētā tiek izjaukts un pārdots gafelšoners Brahlis.

1931.gada 6. martā pie Holyhead avarē Warons. Visi septiņi apkalpes locekļi tika izglābti.

Sviķu saimniecībā kā vieniem no pirmajiem apkārtnē parādījās to laiku luksus manta tālruņa pieslēgums.

Vismazāk ziņu par Indriķa visjaunāko dēlēnu. Desmitais bērns ģimenē, Kārlēns, iet bojā Pļavu ezerā un apbedīts Klopenes kapos.

Mūža nogalē Indriķis dzīvo Uguņciemā, strādā par melderi savās dzirnavās. Sviķos paliek saimniekot meita Anna Rozālija. Tautā piemirstas rēdera nopelni kuģniecībā, un dzirnavnieks tiek godāts par Veco melderi. Visu mūžu cītīgi strādājot, tiek sabeigta veselība. Diabēts ir iemesls, ka 1932.gada 5. aprīlī vecais rēderis dodas savā pēdējā ceļojumā uz viņsauli. Pēc tuvinieku sniegtajām ziņām, Indriķis apbedīts dzimtas kapos Uguņciemā. Dzīvesbiedre Trīne pievienojas savam laulātajam draugam pēc 12.gadiem,1944.gadā. Otru šādu uzņēmīgu vīru apkārtnē neatrast, kurš savā darbīgajā mūžā, 2 gadus nokuģojis kā gafelšonera kapteinis, finansējis 14 kuģu būvi. No tiem, 6 divmastu, un 8 trīsmastu gafelšonerus. Liela daļa gan šīs flotiles bija brāļu kopīpašums, bet iemācoties kuģubūves zinības no Rediķa Tūma, divus no tiem uzbūvējis patstāvīgi. Vēl mūža nogalē apgūst meldera amatu un vadīja dzirnavas. Aiz sevis atstājot kuplu dzimtu. Izaudzina 7 meitas un divus dēlus, kas tāpat kā tēvs kļūst par kapteiņiem.

 Šo darbu nobeidzot, „rokoties” Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā, uzsmaidīja necerēta veiksme. Izrādās - Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas Rubensa Čapela akvarelis kurā redzams I.Pūliņa būvētais gafelšoneris Sweiks Nicā un A. Chappell Goote akvarelis ar M. Morgenšterna būvēto galelšoneri Puhlin šķeļam viļņus.

Sazinoties ar Latvijas kuģniecības vēstures muzeja darbinieku Andri Cekulu, jau nākamajā dienā, lai darbs būtu vēl pilnvērtīgāks, saņēmu iztrūkstošos, vajadzīgos kuģu attēlus.

 

 

Rēderis – kuģīpašnieks.

Gafelšoneris – šoneris, kuram visos mastos uzstādītas trīsstūra, neregulāra četrstūra formas slīpās buras, kuras augšējā mala piestiprināta pie un aiz masta piestiprināta apaļkoka.

 

    Darbā izmantoti.

Jānis Hartmanis „Latvijas piekrastē būvētie burinieki 1857 – 1929” Ogre 1989

Elizabete Morgenšterne „Pūliņu dzimta Uguņciemā” ģeneoloģija. 1987.

Latvijas jūrniecības vēsture 1850 - 1950, Enciklopēdija. 1998

Arvis Pope „Burinieku gadsimts Latvijā” Rīga 1989

19.gs. beigu – 20. gs. sākuma periodika.

Latvijas Valsts Vēstures arhīva foto,

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja gleznu reprodukcijas,

Rojas Jūras zvejniecības muzeja fotogrāfijas.

Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas arhīva ziņas.