Dorisa Šnē

Ilggadēja Latviešu valodas institūta darbiniece, erudīta valodniece un leksikogrāfe.

Kaut arī Dorisa Šnē jau labu laiku vairs nestrādāja mūsu institūtā, vecākie kolēģi viņu atceras kā atsaucīgu, draudzīgu, sirsnīgu un ļoti zinošu cilvēku, kas labprāt palīdzēja ar padomu gan zinātniski nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan institūta kolektīva saliedēšanā. No bibliogrāfiskiem materiāliem varam uzzināt, ka Dorisa savas vispusīgās zināšanas un prasmes guvusi mācoties Rīgas Finanšu tehnikumā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, vēlāk studējot Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodas un literatūras fakultātes Latviešu valodas nodaļā, kā arī Latvijas Valsts universitātes Vēstures, filoloģijas un filozofijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Paralēli studijām ar lielu aizrautību uzsākusi pedagoģes gaitas, strādājot gan par sākumskolas klašu skolotāju Rīgas 50. vidusskolā, gan par masu pedagoģi toreizējā Rīgas Pionieru pilī. Tomēr 1960. gadā Dorisu Šnē dzīves ceļš atveda uz LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtu. Institūts kļuva par viņas ilgstošo darba vietu, kur Dorisa rada veiksmīgas izaugsmes iespējas dziļākai un plašākai latviešu valodas izpētei, analīzei un kopšanai, īpaši aktīvi pievēršoties savai sirdslietai – leksikogrāfijai.  Institūtā sākotnēji darbojusies kā laborante un sekretāre mašīnrakstītāja, tādējādi viņas roku pāršķirstīts ticis ne viens vien valodnieku izstrādāts manuskripts. 1968. gadā Dorisa Šnē ievēlēta jaunākās zinātniskās līdzstrādnieces amatā un ar lielu aizrautību darbojusies toreizējā Valodas un literatūras institūta Zinātnisko vārdnīcu sektorā, kur tapa zinātniski nopietns un vērtīgs izdevums “Latviešu literārās valodas vārdnīca”. Pirmo triju vārdnīcas sējumu veidošanā Dorisa Šnē cītīgi piedalījusies manuskriptu tehniskajā sagatavošanā un valodas materiālu vākšanā, bet jau ceturtā sējuma J un Ķ burta šķirkļu tapšanā Dorisa Šnē sevi parāda kā līdzvērtīgu autori – leksikogrāfi ar nopietnu zinātnieces skatu uz latviešu valodu un tās bagātību. Arī turpmākajos vārdnīcas sējumos ar apbrīnojamu precizitāti izstrādāti ir ne mazums viņas šķirkļu. “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” autorība ir būtisks, bet ne vienīgais Dorisas Šnē devums latviešu valodniecībā. Dorisas Šnē redakcijā 2002. gadā tapusi “Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”, viņa ir līdzautore 2006. gadā izdevniecības “Avots” izdotajai 30000 pamatvārdu un to skaidrojumu “Latviešu valodas vārdnīcai”, kā arī elektroniskās “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” sākuma daļai.  Dorisa labprāt dalījusies ar padomu ikvienam ieinteresētam, īpaši jaunās paaudzes, lasītājam, arī savās īsajās, bet vērtīgajās un aktuālajās populārzinātniskajās, informatīvajās publikācijās par latviešu valodas kultūras jautājumiem toreiz tik populārajā laikrakstā “Latvijas (vēlāk Padomju) Jaunatne” un Valodas un literatūras institūta izdotajā rakstu krājumā “Latviešu valodas kultūras jautājumi”.  Kolēģu atmiņās Dorisa Šnē paliks ne tikai kā uzcītīga un neatlaidīga sava leksikogrāfa mūža darba darītāja, bet arī kā rūpīga, labestīga un gādīga mamma saviem bērniem Andrim un Mārai.   Avots: Diena, 2018            lulavi.lv