Aldis Baums

Dzimis 16.II 1932. Jelgavā skol. Kārļa Ādolfa Bauma (6.X 1904. Gaiču pag. – 8.X 1996 Rīgā) un skol. Annas Augustes, dzim. Zīriņš (18.XII 1902. Praviņu pag. – 24.III 2002. Praviņu pag. Mazvidiņos) 2 bērnu ģimenē, māsa - māksliniece akvareliste Dzidra Bauma (27.III 1930. Jelgavā); Fraternitas Academica fil!dib! O. Medņa meitas un fil! Z. M. Medņa, 1990.II, māsas vīrs.

No 1939. līdz 1944. pavasarim mācījies Rīgas 8.psk.

Vasarās dzīvojis vecāku lauku mājās Tukuma apr. Praviņu pag. Vidiņos.

Īsu brīdi 1944. pavasarī mācījies Jušēnu psk. Pēc II pasaules kaŗa no 1945. līdz 1947. mācījies Praviņu pag. 7 g. sk.

1947. pārcēlies uz Rīgu; sācis mācīties Rīgas 1.vsk., bet 1948. pārgājis mācīties uz Rīgas 11.vsk., kuŗu absolvējis 1951.

No IX 1951. stud.phys. LVU Fizikas un matemātikas fak. fizikas nod.

Studiju laikā 1955. sācis strādāt par elektriķi LPSR ZA Fizikas institūtā.

1956. beidzis LVU ar dipl.phys. kvalifikāciju.

Kaŗa katedrā ieguvis pad. armijas lt. dienesta pak. Pēc studijām ieskaitīts PSRS armijas rezervē. Vēlāk paaugstināts vec. lt. dienesta pak.

Strādājis par laborantu LPSR ZA Fizikas institūtā. Vēlāk strādājis par inženieri un grupas vad. LPSR ZA Fizikas institūtā.

No 1957. līdz 1960. strādājis prof. Eižena Āriņa un vec. zinātniskā līdzstr. Jāņa Daubes vad., bijis viens no vadošajiem konstruktoriem Latvijas pirmā diskrētās darbības elektronisko lampu datora LM3 izstrādē – asinchronā principa izmantošana vad. blokā.

No 1960., kad tiek nodib. Elektronikas un skaitļošanas technikas institūts (tag. Elektronikas un datorzinātņu), strādājis par institūta lab vad.; nodarbojies ar jaunu specializētu datoru, datoru tīklu un sistēmu izstrādi un ar to ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā.

Iecelts par Elektronikas un skaitļošanas technikas institūta direktora vietn. zinātniskajā darbā.

Kopš 1961. lasījis lekcijas datoru teorijā, projektēšanā un arch., kā arī vad. dipl. darbus (RPI) RTU.

1965. aizstāvējis technisko zinātņu cand. disertāciju.

No 1995. līdz 2001. bijis RTU Datorzinātnes un informācijas technoloģijas fak. doc., vad. kursus datoru arch.

Par pētījumiem vad. un kontroles sistēmu jomā 1997. aizstāvējis habilitācijas darbu un ieguvis Dr.hab.sc.comp. zinātnisko gradu datorzinībās.

1989. no LTF saraksta ticis ievēlēts par Rīgas Vidzemes priekšpils. pad. deputātu.

1991. barikāžu laikā ticis norīkots par vienu no Zemitāna (toreiz Oškalna) tilta aizsardzības org. un vad.

Kopš 2001. līdz 2011. bijis RTU asociētais prof.

Kopš 1992. Latvijas Automātikas nacionālās org-jas biedrs, s/l bijis ievēlēts par org-jas viceprezidentu. Latvijas Zinātnes pad. ekspertu komisijas loceklis. Bijis LZA Elektronikas un datorzinātņu institūta domes loceklis, līdz 2009. bijis institūta domes pr. LZA Terminoloģijas komisijas loceklis. Elektronikas un elektrotechnikas rūpniecības asociācijas loceklis. 1999. iecelts par LU Paplašinātās hab. un promocijas pad. locekli datorzinātņu nozarē. 1999. apstiprināts par ekspertu datorzinātnes apakšnozarēs Datoru arch. un aparatūra un Datu apstrādes sistēmas un datortīkli.

LZA Elektronikas un datorzinātņu institūta vad. pētnieks, Iegulto sistēmu lab. vad.

1973. apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju, 1978. apbalvots ar LPSR ZA Prezidija prēmiju, 1987. apbalvots ar LPSR Valsts prēmiju. 1992. apbalvots ar LZA prēmiju. 17. V 2013. apbalvots ar LZA, Exigen Services Latvia un RTU Attīstības f. 2013. prof. Eižena Āriņa piemiņas medaļu un balvu par mūža ieguldījumu informācijas technoloģijas attīstībā Latvijā.

Balstoties uz Valsts emeritēto zinātnieku pad. 21.V 2014. lēmumu, LZA piešķīrusi Valsts emeritētā zinātnieka statusu.

7.XI 2005. apbalvots ar 1991-bdpz.

A. Bauma darba pieredze plaši izmantota, veidojot jaunas sistēmas rūpniecības automatizācijai un lauksaimniecībai, kā arī apmācot jaunos informācijas technoloģiju speciālistus.

A. Bauma vad. izstrādāts arī jauns Eiropas Reģionālās attīstības f. projekta pieteikums Autonomu mobilu pētniecības robotu un sistēmu izstrādes un testa platforma.

Sarakstījis 123 publikācijas un 7 grāmatas, veicis 12 izgudrojumus. 

2018. bijis Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirkļa „Datorzinātne Latvijā” autors.

Miris 1.I 2019. Rīgā. Izvadīts un kremēts 8.I 2019. Apglabāts I Meža kapos Rīgā.

1957. Rīgā apprecējies ar fil!dib! Osvalda Medņa meitu Dagni Medni (16.V 1936. Rīgā – 25.VII 2008. Rīgā). Ģimenē ir meita Baiba (23.III 1962. Rīgā).

Fraternitas Academica K!tā par b!fil! uzņemts ar prezidija 27.VII 1990. sapulces lēmumu (1990.II). Kr!t! F. Drulle, kr!m! H. E. Bergs (ex officio). Spec! k!ts V 1991. Filistrējies 9.II 1992. K!tā ievēlēts par s/l kasieri, rev. kom. locekli, P!K!T! t!, ekst! T! t! 1993. ievēlēts par F!B! G!T!t! 1994. F!B! Pilnsapulcē ievēlēts par F!B! s/l kasieri. No IX 2002. līdz 13.III 2009. bijis F!B! valdes loceklis, s/l sekr! 12.VI 2010. piešķirts F!B! apbalvojums – Goda raksts. 29.XI 2014. piešķirtas Terv. kr! Sēru K!ts 3.I 2019.

A. Bauma autobiografija 1999.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005, 130., 190.lpp.,

Žurnāls "FHM" (tagad "SIN") 07.-08.2013. Artis Kamals "Pirmais Latvijas dators un marsa robots", 64.-67.lpp. http://www.lilita.lv/lv/musu-zurnali/?id=3,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2015, 133., 555.-556., 599., 603., 610.lpp.,

Album Fratrum Academicorum MMXVII. Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2017. Sast. Kārlis Līdaka, Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2017, 141., 189., 630., 635.-636., 676., 682., 688.lpp.,

http://www.edi.lv/lv/persons/Aldis-Baums/, 

https://enciklopedija.lv/skirklis/8980