Kārlis Kretulis

Dzimis Lībagu pagastā, amatnieka dēls. Mācījies Lībagu pagastskolā un Talsu tirdzniecības skolā.

Revolucionārās kustības vadītājs, 1905.g.,1917.g. revolūciju dalībnieks.

LSD uzdevumā Talsos organizēja bruņotu sacelšanos, padomju varas nodibināšanu.

Pēc Krievijas Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā, sākoties tās sakāvei, no 1919.g. aprīļa sarkano partizānu bandu vadītājs 1919-1921 Kurzemē.

Viecis daudzas bruņotas laupīšanas un uzbrukumus Latvijas Armijas vienībām, kā arī piedalījies civiliedzīvotāju slepkavībās.

Lai gan 1920.g. arestēts un atlaists no cietuma policijas uzraudzībā. Aizbēga uz Krieviju.

Atlikušo mūža periodu Krievijā strādāja drošības orgānos.

No 1928.g. militārā izlūkdienestā, priekšnieks Polockā, speciālo kursu priekšnieks Maskavā.

Vēl 1935.gadā nelegāli Šanhajā kā tirgotājs.

Nošauts Butovā, Krievijā

***

Par Kretuļa bandu pulkv. Antens

Pretlielinieciskās frontes aizmugures dezorganizēšanai padomju okupācijas valdība 1919. g. aprīļa mēn. saformēja Rīgā apm. no 100 cilvēkiem sastāvošu bandu bij. Talsu rev. tribunāla priekšsēdētāja Kretuļa vadībā, pa jūru nogādāja to Kurzemes piekrastē un 28. IV izsēdināja Upesgrīvas rajonā.

Bandīti tika apbruņoti ar šautenēm, pistolēm un rokas granātām; bez tam, bandai tika līdzdotas 2 ptš. un 1 lžm. Pēc izsēdināšanas banda sadalījās 6 grupās un izklīda Ventspils, Talsu un Tukuma apriņķos. Lielākā no grupām, apm. 30 cilvēku sastāvā, Kretuļa vadībā darbojās galvenā kārtā Vandzenes, Nurmuižas, Strazdes, Matkules rajonā.

• 13. V Nurmuižas pag. pie Tupeļciema šī banda apšaudīja pa ceļu jājošo Hāna jātnieku nodaļu, kura zaudēja 7 kritušus.
• 3. IX Strazdes pag. banda sagūstīja Talsu komandantūras 5 kareivjus-velosipedistus, 2 ierēdņus un 1 landesvēristu. Vienu no sagūstītiem bandīti nosūtīja uz Talsiem ar priekšlikumu komandantam apmainīt gūstekņus pret 2 no komandantūras sagūstītiem bandītiem, kas arī tika izpildīts.
• 17. IX apm. 25—30 vīru liela banda iebruka Ugāles mž., atbruņoja 4 mūsu kareivjus, izplatīja komūnistu proklamācijas, paņēma daudz pārtikas un citu mantu. Šo bandītu gūstīšana tika uzdota 6./7. K. P., kas tanī laikā atradās Ventspilī.
• 1919. g. oktobra mēnesī 7 šīs rotas karavīri sastapās ar 4 bandītiem pie Cirkaļmuižas, kur, pēc ilgākas apšaudīšanās, 2 bandīti krita un 1 tika smagi ievainots.

Bez šiem, tieši pret karaspēku vērstiem aktiem, banda ar slepkavībām un laupīšanām stiprā mērā terrorizēja iedzīvotājus, atņemot tiem ieročus, zirgus, apģērbus un pārtikas līdzekļus. Bandītu gūstīšana un cīņa ar tiem bija grūta, jo vietējie komūnistiski noskaņotie elementi tos slēpa, piegādāja tiem pārtiku un ziņas un citādi pabalstīja. Bandai bija izdevies arī komandantūru sastāvā iedabūt savus cilvēkus, kas par nodomāto pret bandītiem darbību tos savlaicīgi informēja.
Bandīti uzturējās apgabala plašos mežos, kur tie vairākās vietās bija izbūvējuši patvertnes. Dažreiz uz īsāku laiku tie apmetās arī lauku mājās, bet tādos gadījumos nevienu no mājām neizlaida. Bandītu rīcībā bija arī tf. aparāti, kas tiem deva iespēju noklausīties tēlf. sarunas.

• 1920. g. 10. I Tukuma komandantam ienāca ziņas par bandas uzturēšanos Matkules mežos, netālu no Bukiem (2 km D. A. no Matkules meža muižas). Tika izstrādāts plāns bandas ielenkšanai un sagūstīšanai, kurā ņēma dalību no Tukuma, Talsu, Kandavas un Jaunpils komandantūrām izlasīti uzticami karavīri, kuriem uzdevums tika paziņots tikai ceļā.

Uzdevuma izpildīšana 14. I tomēr nedeva vajadzīgos rezultātus, pa daļai nemākulīgas rīcības dēļ, jo bandu pārsteigt neizdevās, bet tā gan pārsteidza gūstītājus. Kad pēdējie, izvēršoties ķēdē pie Bukiem, tuvojās ielenktam mežam, bandīti no meža atklāja uz tiem pēkšņu lžm. un šauteņu uguni. Pēkšņā uguns sajauca uzbrucēju ķēdi un tā bija jāsakārto no jauna, pēc kam sākās stipra apšaudīšanās, kas turpinājās līdz tumsai, kad banda pazuda mežā.

15. I pie tuvošanās mežam, bandīti atkal atklāja uz uzbrucējiem uguni, bet šoreiz tos izdevās padzīt. Vajāšana tomēr palika bez rezultātiem, jo bandītiem, labi pārzinot mežu, izdevās aizbēgt pāri Abavai, kur tās dalībnieki izklīda un noslēpās mežos. Pēc šī notikuma banda kā tāda vairs nedarbojās, bet atsevišķi tās dalībnieki vēl ilgi slapstījās Talsu un Ventspils apr. mežos, laupīja un slepkavoja. Bandas miteklī — patvertnē pie Bukiem tika atrasts 1 tf.kommūtātors, bet otrā miteklī — Strazdes mž. rajonā — vairāki velosipēdi, 1 rakstāmmašīna, 600 patronas, 8 rokas granātas, piroksilīns un proklāmācijas. Kā no atrastiem pie 1920. g. 12. 111 apcietinātā Kretuļa bandas politiskā vadītāja Gricmaņa- Zāles dokumentiem redzams, tad pēc lielinieku atkāpšanās no Rīgas, bandai naudas līdzekļus un norādījumus darbībai devusi komūnistu partijas centrālkomiteja.

***

No īsā lielinieku bandu darbības pārskata redzams, ka mūsu aizmugures dezorganizēšanai atbrīvošanas karā lielinieki bija noorganizējuši vairākas bandas, kuras pārsūtīja pāri frontei vāji apsargātos purvainos un mežainos frontes iecirkņos (Joasa un Vaiņana bandas), vai arī iepludināja mūsu aizmugurē pa jūru (Kretuļa banda).

Bandu komplektēšanai lielinieki izmantoja tiem līdzi aizbēgušos komunistiski noskaņotos vietējo rajonu iedzīvotājus, kā labus apstākļu un apvidus pazinējus, vai arī komplektēja tās no sarkanarmiešiem, vietējo apstākļu pazinēju vadībā (Vaiņana banda). Bandu sastāvs svārstījās no 15—30 cilvēku. Ja bija noorganizētas arī lielākas bandas, kā p. piem., Kretuļa un Vaiņana, tad, nonākot savos darbības rajonos, tās bija spiestas sadalīties sīkākās grupās, lai vieglāk varētu slēpties un atrast pārtiku. Bandīti bija apbruņoti ar šautenēm, pistolēm un rokas  granātām; lielākās bandās (Kretuļa un Vaiņana) bija arī ptš. un pat lžm. Bandu ilgstoša uzturēšanās un darbība mūsu aizmugurē bija iespējama tamdēļ, ka starp vietējiem iedzīvotājiem bija atrodami to līdzjutēji, kas piegādāja pārtiku, pienesa ziņas un citādi tās pabalstīja. Cīņu ar bandām apgrūtināja arī' tas apstāklis, ka tās mitinājās un darbojās ar mežiem un purviem bagātos rajonos:
 

Kretuļa banda — Kurzemes Z. daļā, kur meži sastāda apm.1/2 no zemes platības;

***