Otto Bergmansons

Pats par sevi 1965.gadā raksta: "Esmu dzimis Rīgā, Purciemā, netālu no Biķernieku priedēm. Mācījos P.Dzeņa reālģimnāzijā un Rīgas pilsētas I ģimnāzijā. Studēju LU tiesības un pēc studiju beigšanas vienu gadu (1943— 1944) strādāju Rīgas Apgabaltiesā. Kara pēdējā gadā kā karavīrs izsoļoju cauri Kurzemei, klaiņoju pa Pomerāniju, raku grāvjus pie Tomas un badojos Putlosā. Vācijā dzīvoju Fuldas un Minhenes DP nometnēs. Šajā dzīves periodā esmu pazīstams kā vieglatlēts. Amerikā ieceļoju 1951. gadā. Jau gadiem ilgi dzī-voju Ņujorkā, pilsētā, ko esmu iemīļojis un uzskatu par "savu" pilsētu.

Nopietna interese par mākslu, tāpat reliģiju un filozofiju rodas kara laikā. Šajos novados tai laikā sāktās studijas turpinu vēl šodien gan lasot, gan arī iespēju robežās klausoties lekcijas. Rakstīt esmu sācis vēlu. Mana pirmā kritika — meditācija — par gleznotāja Reinholda Kalniņa darbu skati iespiesta laikrakstā „Laiks" 1956. gada oktobrī. Daiļprozā mana pirmā novele — Dzeltenais suns — parādās Laika mēnešraksta 1961.gada jūnijā. Turpinu rakstīt."

-----

Studentu korporācijas Ventonia filistrs.

Izglītība. Māc. P. Dzeņa reālģimn. (1925–1932). Abs. 1932. g. Rīgas 1. valsts ģimn. No 1932. g. 14. sept. LU Tautsaimniecības fak. Tiesību zinātņu nod., abs. 1941. g. 10. martā, iegūstot jurista kvalifikāciju. Turpinājis studijas līdz 1943. g. pav. sem.

Darbība. 1. pas. kara kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju, vēlāk Ukrainu. 1919. g. atgriezies Rīgā. No 1936. g. pav. līdz 1937. g. okt. dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā,  kaprālis. Fabrikas “Tērauds” vecākais  lietvedis  (1941–1942). No 1942. g. sept. Rīgas apgabaltiesas jaunākais tiesamata kandidāts. No 1943. g. 1. apr. Rīgas zemesgrāmatas nodaļas vecākais kancelejas ierēdnis. Bēgļu gaitās izceļojis uz Vāciju (Fulde, Konstantion Kaserne bēgļu nometne). Ieceļojis ASV un dzīvojis Ņujorkā. Pēdējā dzīvesvieta Ņujorkā (Bruklina).

Ģimene. Tēvs Jānis; māte Natālija, dz. Siliņš. Brālis.

A. LNA LVVA 7427-1-16876; Ventonia internais arhīvs.