Karlīna Baiža

Taisnības izjūta un ticība sabiedrotajiem, ka pēc Otrā pasaules kara tie Latviju un Baltijas valstis neatstās Pad. Savienības ilgstošā okupācijā, izšķīra Baižu dzimtas likteni. Ziedonis un Karlīne Baižes līdz ar četriem bērniem un pārējiem piederīgajiem 1944. gada rudenī nesekoja bēgļu straumei, bet palika dzimtenē, kaut gan komunistiskā režīma izrēķināšanos piedzīvoja jau 1941. gadā. Tēvzemes mīlestība un vilšanās sabiedrotajos prasīja trīsdesmit gadu bēguļošanu pašiem savā zemē. Šis traģiskais dzīves stāsts var noderēt arī kā vēstures liecība okupācijas režīma brutālajām metodēm, izrēķināšanās kārei un cilvēku beztiesiskajam stāvoklim no vienas puses, bet arī neizskaidrojami laimīgiem gadījumiem, atsevišķu cilvēku labestībai un pat partijnieku līdzjūtībai no otras puses. Ar tādu — savu vecāku — dzī vesstāstu Līga Baiža-Kadaka klausītāju saimi varēja iepazīstināt DV Toronto nodaļas rīkotajā referātu pēcpusdienā, ko vadīja sarīkojumu daļas vadītājs A. Vītols. Līdz 1949. gadam, kad sākās zemniecības iznīcināšana un lielās masu deportācijas, referente bērnības gaitas vadījusi vectēva lauku mājās Cēsu apriņķī, kur piedzīvota arī tēva vajāšana un daudzi traģiski notikumi. Kad tēvam izdodas atgriezties no pirmās apcietināšanas 1944. gada rudenī, viņš uzsāk bēguļošanu. Viņa tēvs, Liepas pagasta Baižu māju saimnieks, dēlu izvadot, dod svētību: "Atgriezies ar godu vai nemaz!" Pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu bēguļošanas savā zemē Ziedonim Baižem laimējas atgriezties pilsoniskā dzīvē ar nacionāli neaptraipītu godu. Arī Baižu māju vecais saimnieks zaudējis savu iemīļoto, mūža kopto saimniecību, padots režīma nežēlībām, badam un represijām. 1949. gadā Karlīne Baiže izšķiras par pievienošanos dzīvesbiedra bēguļošanai un pārcieš visas grūtības līdz labvēlīgam pagriezienam. Izpostītās dzīves četri pabērni nonāk Rīgā atsaucīgu cilvēku gādībā un izaug par krietniem latviešiem. Dzīves drūmajā stāstā Līga Baiže-Kadaka atzīmēja arī daudzus izpalīdzīgus cilvēkus. Par atbalstu Kanādas apmeklējuma laikā viņa pateicās DV organizācijai, un DV Toronto nodaļas valdes priekšsēdim Z. Akotam pasniedza savu LNNK nozīmi. Viņas iecere ir sakārtot un izdot trimdas dzejas antoloģiju, lai ar te rakstīto varētu iepazīties arī okupētajā Latvijā.

Avots: Laiks, 23.01.1991