Biruta Aija Ozoliņa

Dzimusi turīga Rīgas namīpašnieka ģimenē. Māsa - Austra Ozoliņa Krauze.  Austra studēja Eiropas augstskolās, bet Biruta Rīgā mācījās svešvalods, laika gaitā apgūstot septiņas valodas. Viņai bija 19 gadi, kad viņu pamanīja kāds gados vecāks itāļu grāfs un diplomāts Džovanni Amadori. Viņš Birutu bildināja un viņi apprecējās. Biruta kļuva par grāfieni Amadori. Dzīvoja dažādās valstīs. Vasarās bieži ciemojās Latvijā. Viņiem piedzima dēls Pepino (mīļvārdiņš; īsto vārdu nav izdevies noskaidrot). Vēlāk Biruta iepazinās ar kādu franču arhitektu Olivjē Klēru, kura dēļ viņa šķīrās no sava vīra. Dēls Pepino viņai tika atņemts un izaudzināts tā, ka viņš līdz mātes mūža galam atteicās viņu pazīt. Bet Birutai ar Olivjē 1935.gadā arī piedzimst dēls Filips Olivjē. Tomēr arhitekts Olivē Birutu pamet, atstājot vienu ar dēlu. Biruta ar dēlu pārceļas uz Dienvidfranciju un Kannās nodzīvo visu atlikušo mūžu, pelnīdama iztiku ar tukošanu un ilgodamās pēc Latvijas un sava vecākā dēla.

Sešdesmitajos gados Biruta iekļūst avārijā un paliek paralizēta. Šī iemesla dēļ sāk vairīties satikties ar cilvēkiem. Bet viņa uzturēja sarakstes un sazvanījās ar daudziem paziņām, draugiem - Sigismundu Vidbergu, Aleksandru Beļcovu, Valentīnu Zeili. Arī pēc smagās avārijas viņas dēls Pepino atteicās satikties ar māti, bet dēls Filips pašaizliedzīgi kopa savu māti. Filips izstudēja Sorbonnā, viņš bija arābists, pētīja senās bibliotēkas Sīrijā, Ēģiptē, rakstīja arī dzeju un gleznoja. Viņa darbi reiz bijuši izstādīti arī Tatjanas Sutas organizētā izstādē Rīgā.

Avots: Ievas stāsti, 2019