Ģederts Kūla

Kūlu ģimenes izcelsmes vieta bija Bungu muiža pie Bauskas pilsmuižas. Ģederts Kūla piedzima Poņevežas apr. Kiemenai, kurp viņa vecāki bezzemnieki Jānis Ģederta d. Kūla un Lība (dz. Paģe) bija ap 1863. gadu devušies peļņā.  Jaunībā Ģederts strādāja par vagaru Ķiburgas muižā. Ar laiku Ģederta vecāki tur kļuva zemes nomnieki ''Kalna Grožu'' mājās. Vēlāk Ģederts Kūla nonāca Struteles pagastā, kur 1894. gadā no Friča Zīverta nopirka senas Struteles muižas ''Krauču-Zīvertu'' mājas un pēc gada apprecējās ar ''Baltbāržu'' s-mka Jāņa Ķengas un Trīnes (dz. Zīverte) jaunāko meitu Karolini Ķengu. Viņiem ''Kraučās'' piedzima 9 bērni. 1902. gadā Ģederts no otra sievas brālēna Friča Ķengas piepirka ''Kraučas-Ķengas''. Pie Ģederta vecumdienas līdz dzīves beigām 1905.g. vasarā vadīja tēvs Jānis Kūla, atraitnis. No 1924. līdz 1931. gadam vecsaimnieks Ģederts Kūla bija ievēlēts Struteles pagasta vecākais. 1937. gada 3. Pļaujas svētkos Jelgavā no lauksaimniecības ministra Birznieka, kā viens no Latvijas labākajiem 100 lauksaimniekiem, saņēma LR valdības apbalvojumu - ''..par centību''.. iegravētu sudraba kausu. Mira Irlavas slimnīcā no sepses vēderā pēc kumeļa spēriena ganībās. Apbedīts Rubuļu kapos, Strutelē. ''Kraučas'' vairs neeksistē.