Augusts Kukainis

Timpānists Augusts Kukainis dzimis 1901. g. 16. augustā Kalnciema pagastā, Jelgavas apriņķī, kur jau kopš vairākām paaudzēm Kukaiņu dzimtas koks veidojis savu zarojumu. Vectēvs — pēc amata audējs, par sievu apņēmis baltvācieti Mariju Feldmani. Ģimenē izaudzināti trīs dēli: Ludis, Jūlijs (Augusta tēvs) un Pauls. Audēja amatu vectēvs iemācījis arī dēliem, bijis apdāvināts muzikants un arī dēlus iemācījis spēlēt dažādus stīgu un pūšamos instrumentus. Kopā ar "zeļļiem" spēlējuši tuvējos pagasta un jūrmalas zvejnieku ciemu godos un ballēs ar stīgu vai pūtēju grupu. Kukaiņu muzikanti bijuši tālu iecienīti. Karadienesta laiks Kukaiņu dēlus pašķīris katru uz savu pusi. Ludis palicis bez citiem īpašiem arodiem un zināšanām. Augusta Kukaiņa tēvs Jūlijs ieguvis jūras un piekrastes upju velkoņa kapteiņa diplomu, runājis un rakstījis krievu un vācu valodā. Bijis taisnīga un strauja rakstura. Pauls pēc karadienesta pabeidzis Varšavas konservatoriju, Krievijā darbojies par kara kapelmeistaru, bet 1917. gada revolūcijas laikā gājis bojā.
Augusts Kukainis 1919. g. vasarā brīvprātīgi pieteicies Latvijas atbrīvošanas armijā. Pēc demobilizēšanās iestājies Latvijas konservatorijā vec. doc. Oto Bolma klarnetes klasē, bet īsi pirms nobeiguma veselības traucējumu dēļ pāriet uz vec.doc. Voldemāra Lazdas sitamo instrumentu klasi. Konservatorijas laikā spēlē klarneti Dailes teātra orķestrī. 1927. g. pabeidz LK un 1928. g. 18. aug. nodibina ģimenes dzīvi ar Irmu Līci, Bernharda Muižnieka un Emīļa Melngaiļa kora ilggadēju koristi. Gadu vēlāk ģimene sakuplo ar dēlu Uldi. Šai pašā gadā sāk timpanista gaitas Nacionālās operas orķestrī, kā arī spēlē NO un radiofona kopīgajos koncertos. Pēc V. Lazdas pensionēšanās 1934.g., Augustu Kukaini LK ievēl un apstiprina par docentu un sitamo instrumentu klases vadītāju. NO orķestrī spēlē līdz 1944. g. rudenim, kad dodas bēgļu gaitās un nonāk Icehoē (Itzehoe), Lībekas tuvumā, Vācijā, kur latviešu nometnē vada kori. ASV ieceļo 1949. g. un īsu laiku spēlē Vašingtonas Agriculture simfoniskajā orķestrī, bet 1950. g. nonāk Indianapolē, Indianā, kur strādā atslēgu fabrikā līdz pensionāra gadiem. Mūža pēdējā posmā arī komponē dažus darbus vijolei un ērģelēm.
Augusta Kukaiņa dzīves pavediens pārtrūkst 1984. g. 20. septembrī Indianapolē. Sēru brīdi vadīja māc. P. Nesaule, V. Ziedonis un V.Meļķis atskaņoja aizgājēja Prelūdiju.
Augusts Kukainis apbedīts Indianapoles Floralparka (Floral Park) kapu latviešu nodalījumā.

Avots: Lavju mūzika, 1986