Anatols Vilzaks

Latvijas Nacionālās operas baletskolas pirmais direktors no 1932. līdz 1933. gadam, kaut arī daudzi ir neapmierināti, ka arī šis baletmeistars nerunā latviski, viņš cenšas darīt visu, lai saliedētu trupu un iestudētu jaunu repertuāru.

Dzimis Viļņā.

Beidzis Sanktpēterburgas teātra baletskolu, ko tagad dēvē par Agripinas Vaganovas Baleta akadēmiju. Mācījies pie pedagogiem L.Leontjeva, M.Fokina. Skolā viņš draudzējies ar klusu pusaudzi Georgiju Balančivadzi - nākamo Amerikas baletmeistaru un trupas vadītāju Džordžu Balančinu.

1915-1921  dejojis kā premjers Marijas operas baletā.

1921. gadā, braucot prom no Krievijas uz Berlīni, Vilzaks esot teicis Amerikas žurnālistiem, ka Krievijā trūcis maizes, siltuma, tur bijis šausmīgi! Kopš 1921. gada dzīvojis ārpus Krievijas un strādājis dažādās trupās un teātros. Kad Berlīne lauza līgumu, Sergejs Djagiļevs uzaicināja Ludmilu Šollaru (A.Vilzaka laulāto draudzeni) un Anatolu Vilzaku savā trupā. 1921-1925 Sergeja Djagiļeva "Les Ballets Russes", 1928-1929 "I.Rubinšteines deju kompānijā" ("Krievu Montekarlo balets"), sadarbojās ar Broņislavu Ņižinski, Kurtu Josu u.c.

1928. gada 22. novembrī, kad Parīzes Operā izrāda Morisa Ravēla viencēliena baleta "Bolero" pirmizrāde (baletmeistare Broņislava Nižinska), starp 20 jaunekļiem , kas iekļauj vienīgo dejotāju sievieti - 43 gadus veco Idu Rubinšteinu, ir arī Latvijā pazīstamais baletdejotājs Anatols Vilzaks.

1932 "Theatre de la Nijinska", 1932-1933 LNO baleta solists un baletmeistars; LNO baletskolas vadītājs un pedagogs, 1936 "Ballet Russes de Monte Carlo", 1936-1937 Dž.Balančina "American Ballet Theater" u.c.

30. gadu beigās kopā ar sievu, bijušo Marijas teātra un Sergeja Djagiļeva "Les Ballets Russes" solisti Ludmilu Šollaru kā pedagogs strādāja dažādās baletskolās ASV: Ņujorkā, Vašingtonā, Sanfrancisko u.c. Vilzaku augstu vērtēja žurnāla "Danse Magazin" korespondents Dženiss Ross, sakot: "Viņu patiesi uzskata par cilvēku, kurš līdztekus grācijai, skatuviskai etiķetei un tehnikai trupā iedzīvināja pārliecinošus raksturu portretus un tradīcijas."

Anatola Vilzaka audzēkņu vidū ir izcilā kubiešu balerīna Alisija Alonso (Alicia Alonso, dz. 21.12.1920.), angļu balerīna S.Berjazova, Aleksandrs Topsi u.c.

1932. gada 21. novembrī Rīgā notiek viņa iestudētā Roberta Šūmaņa baleta "Karnevāls" pirmizrāde Mihaila Fokina horeogrāfijā, Anatola Vilzaka partnere uz skatuves ir Helēna Tangijeva-Birzniece. Skatuvisko ietērpu šim baletam veidojis Edgars Vītols. Žurnāla "Atpūta 1932. gada decembra numurā uz vāka ir abu nosaukto dejotāju attēls.

Miris Sanfrancisko, ASV.

Latviešu baleta dižgars Arvīds Ozoliņš 1992.gadā "Latvijas jaunatnē" stāsta: "Viņš bija apbrīnojams
cilvēks! Džentlmenis bez intrigām. Mūsu trupā ienesa tādas jaunas vēsmas, Vakareiropas smalkumu. Viņš pats dejoja ar lielu aristokrābsmu, lielu stila izjūtu.

Vēlāk viņu pasaulē vēl daudz esmu saticis. Viņam bija loti savāds liktenis. Viņa sieva bija par 12 gadiem vecāka. Šī skaistā, gudrā, viltīgā sieviete viņu «turēja» kolosāli! Viņa bija teikusi: «Nebaidos, ka Anatols aizies sāņus. Ja tas notiks, būs trīs līķi: viņa, viņš un es». Un viņš to zināja.  Bet viņa nomira agrāk. Viņš strādāja par pasniedzēju, kad viņam jau bija pāri 90 gadiem Tad nu arī tā trupa viņu turēja kā vatē — tik liela bija pret viņu bijāšana."

LOMAS: Dezirē, Zilais putns (P.Čaikovskis "Apburtā prncese", Zigfrīds (P.Čaikovskis "Gulbju ezers"), Bazils (L.Minkuss  "Dons Kihots"), Alberts (Ā.Š.Adāns "Žizele"), Arlekīns (R.Drigo "Alekiniāde"), Solors (L.Minkuss "Bajadēra"), Fēbs de Šatopērs (Č.Punji, R.Drigo ""Esmeralda"), Renē de Božansī (N.Čerepņins "Armīdas paviljons"), Arlekīns (R.Šūmanis "Karnevāls").  -  Galvenās lomas arī citos iestudējumos: F.Pulenks "Stirnas", M.Ravēls "Bolero" (B.Ņižinskas hor.), K.V.Gluks "Dons Žuans" (M.Fokina hor.) u.c.

IESTUDĒJUMI: LNO – R.Šūmanis "Karnevāls" (pēc M.Fokina, arī Arlekīna loma), P.Čaikovskis "Erots" (pēc M.Fokina), F.Šūberts, F.Lists 'Sapņojums" (visi 1932), I.Stravinskis "Petruška" (pēc M.Fokina, arī Petruškas lomā), Dž Pergolēzi, I.Stravinskis "Pulčinella" (pēc L.Mjasina, arī Pulčinellas lomā), S.Prokofjevs "Rēbuss" (pēc L.Mjasina, visi 1933.)  –  Veidojis horeogrāfiju operām: R.Leonkavallo "Pajaco" (1932), Ž.Bizē "Pērļu zvejnieks" (1933);  –  operetēm: R.Benackis "Pie balto āzi" (1932), F.Lehārs "Jautrā atraitne" (kopā ar E.Leščevski, 1933).

Avots: "Latvijas baleta un dejas enciklopēdija", R.: Sia "ULMA", 2018.; Freimanis, Igors. Deja Balets Karnevāls. R.: Atēna, 2003.; Bite, Ija. "Ar mūzas skūpstu dvēselē". R.: 2002.