Baiba Kalniņa

Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā;

 1974-1975 Valsts deju ansambļa  "Daile" dejotāja;

1975 varietē "Jūras Pērle" dejotāja;

1975-1982 Rīgas Operetes teātra baletdejotāja; Rīgas estrādes un koncertapvienības (REKA) varietē programmas soliste.

Precējusies, šajos laikos teiktu, vēlu. 32 gadu vecumā ar bijušo baletdejotāju Vladeku Vjacki, kuram tai laikā bija, cik atceros, krietni pāri sešdesmit. Par viņu ierakstus nekur neatrast (darbojies pirmajā varietē Latvijā restorānā "Ruse", administrators varietē grupai viesnīcā "Latvija", mūžībā aizgājis 1994. gadā, īsi pirms Baibas). Tā bija mīlestība. Viņi iepazinās darbā, bet satuvinājās manā dzīvoklī.

Viņas darba grafiks vienmēr bija cieti noteikts. Celties agri, braukt uz treņinzāli, stāties pie stangas. Kā to zinu? To, savukārt, atklāja Janīna Pankrate, viņas baletmeistare. "Meitene jau pie stangas!" Iespējams, tāpēc viņa ir no retajiem, kas nav dzirdējuši no horeogrāfes lamas vai piedzīvojušas dusmu lēkmes, kad pasniedzēja met ar savu augstpapēžu kurpi (kādreiz pat nolūzis papēdis, un vērojām, kā Janīna klibo).

Kopdarbības laikā man bija iespēja bieži apmeklēt Opereti. Viņas iznācieni vienmēr bija tik labi iestudēti uz solo izgājienu, ka pazuda izpratne par to, ka tā ir tikai operete. Janīna Pankrate prata pasniegt savus audzēkņus. Pirmkārt, mūzikas izvēlē, otrkārt, tērps, treškārt, gaisma. Tas izskatījās kā atsevišķs uzvedums,

Baibas (bija vēl arī Daiga Grosmane) uznācienus gaidīju. Nebūtu spilgto dejotāju, nebūtu ne puses no Janīnas Pankrates. Viņa prata pulcināt ap sevi talantīgus cilvēkus, nenoliedzami! 

Un nenoliedzami: Baiba atrada laimi gan darbā, gan ģimenē. Vīra aiziešanu mūžībā viņa ilgi nepārdzīvoja. Man bija lemts piedalīties Vladeka bērēs. Par Baibu... nezināju.

Piedalījusies izrādēs: I.Kalniņš "No saldenās pudeles", R.Frimls, H.Stothats "Rozmarija", P.Abrahams "Viktorija un viņas huzārs", (1975), M.Samoilovs "Toreiz Seviļā" (1976), I.Kalniņš "Quo vadis, mana ģitāra?", PAbrahams "Balle Savojā" (1977), Z.Liepiņš "Iedomu spoguļi" (1978), R.Pauls "Māsa Kerija" (1979), I.Kālmans "Mormartras vijolīte" (1980), F.Lehārs "Jautrā atraitne" (1981).