Aleksandrs Dundurs

Mācījies Krišjāņa Valdemāra jūrskolas Kuģu vadītāju nodaļā. Iestājies 1933. gadā. Jūrskolu beidzis 1939. gadā. Bija tālbraucēja stūrmaņa diploms Nr. 1115 (24.09.1940). 1927. – 1928. gados dienēja LR armijā.

Jūrā sāka iet 1930. gadā kā matrozis uz tvaikoņa Margarete. 1930. gados brauca par matrozi uz tvaikoņiem Margarete, Spīdola, Everiga. Brauca par 2. stūrmani uz tvaikoņiem Everoja (1939 – 1940), Evertons (1940), Gaida (1940 – 1941).

1941. gadā bija tvaikoņa Ilga kapteinis. Jūnijā kuģu karavānā no Rīgas nonāca Ļeņingradā. Vēlāk kuģi ieskaitīja Lādogas ezera flotilē. 1941. gada 22. septembrī kuģojot Volhovas upes grīvā, pavadošie bruņotie kuteri krēslā pazaudēja "Ilgu". Kapteinis A.Dundurs un 14 vīru komanda jau rīta gaismā sasniedza Somijas krastu un lūdza politisko patvērumu. Pēc 3 nedēļām komanda atgriezās Latvijā. Mainoties okupācijas varām, puse komandas devās bēgļu gaitās uz rietumiem, bet pārējie , neapzinoties, ka tiks pakļauti represijām, palika dzimtenē.
Arestēts 1945. gada 6. februārī. Baltijas kara flotes 1945. gada 14. maijā Kara tribunāla spriedums – nāves sods. Spriedums izpildīts 1945.g.25. VII Baltijskā Kaļiņingradas apgabalā.

.Aleksandra Dundura sieva Vilija-Nanija Kārļa m. (meitas vāds DONIS) dz. 1913, no 1946.gada līdz 1951.gadam atradās izsūtījumā Tomskas apgabalā.

Dēls: Andris Aleksandra d. Dundurs 21.01.1942-28.12.1964, Kapavieta 1.meža kapos

Avots: Grēka un ienaida liesmās, U.Neiburgs, 112.lpp.