Agrita Reinholde

Pagājušā gada 11. novembrī Rīgas rajona Salas pagastā tika apzagta zemessarga Jāņa L. māja. Līdz ar dažādām sadzīves lietām zaglis aiznesa arī divas pistoles, kas zemessarga īpašumā atradās nelikumīgi. Pēc divpadsmit dienām 23.novembrī — ar vienu no nozagtajām pistolēm Kauguros tika nošauta Hanzas vidusskolas 10. klases skolniece Agrita Reinholde. Reinholdi dzīvo Kauguros, divstāvu privātmājā netālu no notikuma vietas - Mežmalas vidusskolas. Agritas tēvs Ēriks Reinholds sēž savas meitas istabā mājas otrajā stāvā un atceras to dienu notikumus. Stāstot viņš skatās ārā pa logu. Istabas sienas un daļa griestu, gluži kā daudzu jauniešu dzīvesvietās, nolīmēta ar fotogrāfijām un plakātiem - estrādes zvaigznes, populāri aktieri, dažās fotogrāfijās redzami Agritas draugi. Uz palodzes atrodas vairāki mazi kaktusiņi, bet uz rakstāmgalda tukšs akvārijs. Ēriks stāsta, ka liktenīgais šāviens 23. novembrī mežā netālu no Mežmalas vidusskolas atskanēja laikā no pulksten 14.22 līdz 14.24. Piecpadsmit gadus vecā Agrita mežā uz taciņas bezsamaņas stāvoklī tika atrasta pulksten 14.45. «Mums piezvanīja no Mežmalas vidusskolas, jautāja, vai Agrita ir mūsu meita, un tad pateica, ka viņa smagi sasitusies,» atceras Ēriks. «Sieva aizskrēja uz skolu un atgriezās apmēram pēc piecpadsmit minūtēm, raudāja, protams. Neko nevarēja saprast, Agrita esot aizvesta uz slimnīcu, «ātrie» neesot pie viņas laiduši klāt.» «Sieva iedeva man Agritas somu un virsjaku un teica, lai es to izmazgājot. Visa jaka no kapuces līdz pusmugurai bija nosmērēta ar asinīm. Liekot jaku vannā, es ieraudzīju, ka uz apkakles ir mazs smadzeņu gabaliņš. Es uzreiz sapratu, ka tās ir smadzenes, jo esmu mednieks un zinu, kā kas izskatās. Es sapratu, ka Agrita nav tikai sasitusies. Aizskrēju uz mežu. Kad atradu to vietu uz taciņas, es secināju, ka tur nekādi nokrist nevar, jo nekāda ledus tur nebija». Ēriks, atnācis mājās, sāka zvanīt ārstiem. «Kad es uzzināju, ka viņa ir Stradiņos, neiroloģiskajā nodaļā, bija skaidrs, ka tas ir vairāk nekā nopietni.» Vecāki aizbrauca uz slimnīcu, taču ārsti vēl nezināja traumas iemeslu. Tikai pēc rentgena uzņēmumu izdarīšanas mediķi paziņoja — šauta brūce. Meitenei bija iešauts galvā no mugurpuses. Rentgenuzņēmumos bija redzams, ka lode galvaskausā atrodas pie pieres, lode bija izgājusi cauri galvai. «leraugot uzņēmumus, redzot, kurā vietā ir iešauts, un zinot, ka pusotru stundu viņa asiņoja, es sapratu, ka cerību vispār nav,» stāsta Agritas tēvs. «Mierināja doma, ka varbūt, var būt... Viņai bija pāršauts asinsvads, kas apgādā smadzenes ar asinīm, un viņai momentā jau bija paralizēta visa kreisā puse. Ja smadzenes ir pusotru stundu bez asinīm, tad tur nekas labs nevar būt. Asiņošanu apturēja, izdarīja operāciju.» «Pusdienā no slimnīcas manai mammai piezvanīja viens paziņa un pateica, ka Agrita mirstot,» Ēriks cenšas savaldīt asaras. Viņš klusē, galvu nodūris, bet pēc brītiņa turpina: «Skrējām uz turieni uzreiz, mūs pielaida klāt. Pastāvējām kādu stundiņu, bet, kad redzējām, ka tie cipari aparātos sāk lēkāt šurpu turpu atpakaļ, vairs nevarējām izturēt un braucām mājās. Nākamajā rītā mums piezvanīja un pateica, ka iepriekšējā vakarā, 24. novembrī, vienpadsmitos Agrita bija mirusi.» Uz aizdomu pamata par šī nozieguma izdarīšanu policija aizturēja trīs jauniešus - Māri K. (1979), Ruslanu M. (1980) un Leonīdu J. (1978). Māris un Ruslans tika aizturēti viņu dzīvesvietā Kauguros, taču tukumnieku Leonīdu policisti aizturēja Daugavpilī. Pie jauniešiem tika atrastas trīs pistoles un rokas granāta. Policija konstatēja, ka ar vienu no šiem ieročiem, Margoļina sistēmas pistoli, tika nogalināta Agrita. Liecību pārbaudes laikā Leonīds atzinās nozieguma izdarīšanā. Visi trīs 23. novembrī gājuši gar Mežmalas vidusskolu, un pretī nākusi meitene. Jaunieši nolēmuši pajokot un meiteni pabiedēt. Kad meitene pagājusi viņiem garām, Leonīds pagriezies un izšāvis viņas virzienā. Jaunieši domājuši, ka meitene nobīsies un aizbēgs. Taču viņa nokritusi, tādēļ jāmūk bijis pašiem. Kā saka Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurors Raimonds Rimša, jaunieši pratināšanās apgalvo, ka nav zinājuši, ka pistole bijusi pielādēta. Arī apsūdzība uzrādīta saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksa 103. pantu - nonāvēšana aiz neuzmanības. «Nonāvēšana aiz neuzmanības, tas gan izriet tikai no vainīgo personu versijas,» saka Rimša un piebilst ka, iespējams, apsūdzības pants varētu tikt mainīts. «Es jau nu gan uzstātu uz pantu par tīšu slepkavību, nevis uz smagu miesas bojājumu izdarīšanu,» bilst Agritas tēvs. «Termiņi ir vieni un tie paši. Bet man jau no tā labāk nepaliek, ja viņam vairāk vai mazāk iedos.» Ja apsūdzība paliks iepriekšējā, Leonīds tiks saukts pie atbildības arī par ieroču zādzību, to nēsāšanu un cietušā atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī, kā arī par huligāniskām darbībām ar ieroci. Jāpiebilst ka Leonīds pagājušajā gadā jau bija sodīts par dzīvokļa zādzību un aizdedzināšanu. Savukārt Māris un Ruslans par klaiņošanu un zādzību atradās nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē. Prokurors saka, ka daudz kas vēl ir jānoskaidro, tāpēc viņš nevēlas daudz stāstīt par izmeklēšanas gaitu. R.Rimša stāsta, ka pistole Leonīda rokās nokļuvusi visai «interesantā» veidā. No sākuma pistole atradās pie zemessarga Jāņa L. Policijā zemessargs stāstīja, ka pistoli kopā ar citiem ieročiem atradis somā, kas mētājusies grāvi pie viņa mājas. Kad 11.novembrī Jānim pistole nozagta, viņš policijai par zādzību nav ziņojis, jo nav bijusi ieroču nēsāšanas un glabāšanas atļauja. Savukārt Leonīds 17. novembrī šo pistoli nozaga no zagļa, kas bija «viesojies» zemessarga mājās — abi kopā dzēra, bet vēlāk Leonīds, atņemot pistoli, sašāva zaglim delnu.

Pirms iestāšanās Hanzas vidusskolā Agrita mācījās Slokā. Ēriks rāda meitas tā laika liecību, atzīmes nav zemākas par «septiņi». Turklāt Agrita mācījusies pilnīgi bez piepūles. Viņa bija aktīva orientieriste, spēlēja teātri. Pēc skolas beigšanas viņa gatavojās stāties Juridiskajā fakultātē. Ēriks cerēja, ka meita tālu tiks. lespējams, tēva cerības nākotnē attaisnos dēls, Agritas jaunākais brālis. Taču Ēriks par notikušo grib pieprasīt kompensāciju, lai uz Agritas kapa vismaz varētu uzlikt pieminekli. Uz bērēm atbrauca viņas klasesbiedri gan no Hanzas vidusskolas, gan no Slokas pamatskolas, arī sporta biedri. «Es tiešām biju šokēts, ka viņi visi bija atbraukuši,» saka Ēriks un pateicas visiem, kas palīdzēja grūtajā brīdī.

Avots: Diena, 06.01.1996