Pēteris Ancāns

Kārsaviesu prātus satraukusi traģiska nelaime Aizsilu sādžas zemturu Ancānu ģimenē. 14 g. v. Pēteris Ancāns jau no agras bērnības slimojis ar krītamo kaiti. Kad zēns sācis apmeklēt skolu, slimība izpaudusies arvien spilgtāk un zēnam bieži uznākuši krampji. Šādos gadījumos pārējie skolasbiedri vairījušies būt viņa tuvumā. Drīz pēc tam Pēterim A. skola bijusi jāatstāj. Tas zēnu ļoti sarūgtinājis. Viņš skaidri apzinājies, ka, pārtraucot izglītību, nāksies atsacīties no labākas dzīves. Sapratis arī to, ka kļūst ģimenei par nastu. Kaimiņam Punanam, kas arī slimojis ar krītamo kaiti, viņš bieži izteicies, ka viņu dzīve neesot apskaužama. 15. nov. rītā zēna brāļi aizgājuši skolā, bet vecāki uz pilsētu. Aizejot, viņi piekodinājuši uzraudzīt lopus, un pašam ieteikuši nesēdēt bez darba, bet cirst žagarus vai arī novīt kādu striķi. Pārnākot mājās, māte atradusi dzīvokļa durvis aizbultētas. Pa logu viņa ieraudzījusi, ka istabas vidū pie griestiem paša vītā striķī karājies viņas dēls Pēteris. Pie kājām tam bijis apgāzts ķeblītis. Māte izsitusi logu, iesteigusies istabā un atbrīvojusi dēlu no cilpas. Atdzīvināt viņu vairs nav izdevies. Kā redzams, zēns vienatnē izpildījis savu pienākumu — pabarojis lopus, nodevies pārdomām, pēc kam grūtsirdībā spēris traģisko soli.

Avots: Jaunākās ziņas, 17.11.1937