Juris Puriņš
- Geburt:
- 04.03.1875
- Tot:
- 29.03.1956
- Zusätzliche namen:
- Līvu Jurka, Celmu Jurka
- Kategorien:
- Gärtner , Literat, Satiriker, Humorist, feletonist
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Līvu Jurka, īstajā vārdā Juris Puriņš, ir dzimis 1875. gada 4. martā lauksaimnieku ģimenē Vecmuižas Aurmaņos.
Pirmo izglītību guvis kaimiņu pagasta Līves skolā. Tālāko izglītību guvis pašmācības ceļā.
19. gs. pašās beigās bija māceklis Rīgā pie kaļķu tirgotāja Depreija. Mācījies arī dārzkopību.
1902. gadā Eduarda Treimaņa – Zvārguļa vadītajā „Pēterburgas Avīžu” pielikumā „Purva mala” parādās ar pseidonīmu Līvu Jurka rakstītas satīristiskas publikācijas, kas vērstas pret muižniekiem un par reakcionāriem uzskatītiem tautiešiem.
1906. gadā devās uz Pēterburgu. Pārņēma izdevēja A.Golta politiski satīriskā periodiskā rakstu krājuma „Rīkstes” vadību. Pēc izdevuma aizliegšanas tas turpināja iznākt ar citiem nosaukumiem: „Pēriens”, „Spēriens”, „Ķēriens” u.c.
1907. gadā iznāca J.Puriņa atdzejojumu krājums „Modernu sieviešu mīlestības dziesmas”.
Devās emigrācijā uz ASV. Latvijā atgriezās 1913. gadā.
Salaulājās ar Amerikā iepazīto Mariju Vītolu, apmetās viņa tēva mājās Neretas Lieluņķenos.
1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Latvijā atgriezās 1918. gadā.
Dzīvoja Neretā, nodarbojās ar dārzkopību.
Izdeva satīrisku kalendāru „Rīkstes”(1922 – 1933). Publicējās žurnālā „Svari”. Nu ar savu satīru īpaši vērsās pret sociālistiem.
Par J.Puriņa politisko uzskatu maiņu rakstījis viņa draugs Jānis Ezergailis: „Kādreiz Jurkam prasīju, kāpēc viņam radušās tik krasas pārmaiņas politiskos uzskatos. Par to viņam garāks stāsts. Ar visu jaunības sparu un ideālismu viņš piedalījies revolūcijā, jo ticējis, ka tā nesīs taisnību bāra bērniem. Pirmā vilšanās nākusi ar soda ekspedīciju, kad viens vadonis, kas ar ugunīgiem vārdiem aicinājis cīņai zem sarkaniem karogiem, palicis par draugu kādam Kurzemes baronam... Otrā reize bijusi Amerikā, kad daži lielie revolucionāri, tikuši pie savas bodītes, izmantoja grūtos apstākļos nonākušos brāļus savas kabatas pildīšanai. Tad 1917. gadā revolūcijā Pēterpilī pēc 25. oktobra apvērsuma viņā nostiprinājies uzskats, ka marksismam, respektīvi boļševismam nav nekāda sakara ar sociālām problēmām. Tā Līvu jurka bija pagriezis muguru visiem revolūcijas sapņiem.” (citēts pēc J.Ezergailis Līvu Jurku atceroties // Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.39 (31.03.1990)
Par dārzkopības jautājumiem publicējās „Dārzkopības un Biškopības Žurnālā”.
1925. gadā iznāca J.Puriņa tulkotas „Cittautu dziesmu pērles”.
1940. gadā J.Rozes izdevniecībā iznāca Līvu Jurkas Kopoto rakstu pirmais sējums.
Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Stendes pagasta Kapteiņos, bet no 1950. gada - Šķepstos.
Mira 1956. gada 29. martā. Apbedīts Lībagu ciema Ozoliņu kapsētā līdzās sievai.
Keine Orte
Keine Termine gesetzt