Jāzeps Rūze

Jāzeps Rūze (Nātriņš) bija Ziemeļlatgales "Neatkarības Vienības" štāba grupas partizāns. 

Ziemeļlatgales “Neatkarības vienības” štāba grupas partizānus Rūzi un Biksānu čekisti nogalināja 1949. gada 24. janvārī, uzbrūkot tiem no slēpņa Bērzpils pagasta Osudaru ciemā. Vietu, kur abus apbedīja, 2020.g. jūlijā Turčinska vadītā meklēšanas vienība atrada pēc vietējo iedzīvotāju norādēm.

Nogalinātie bija apglabāti vienā bedrē.

Pagaidām medicīnas ekspertīze nav veikta, līdz ar to nevar pilnīgi droši pateikt, kurš no skeletiem piederējis Rūzem, bet kurš – Biksānam. Mirstīgās atliekas šobrīd glabājas noliktavā. 

“Vēl nevar pateikt, kurš ir kurš. Vienam ir četri ložu caurumi galvaskausā. Šauts no visām pusēm. Divi trāpījumi sejā, bet viens no augšas uz apakšu, tātad laikam šauts jau uz gulošu. Otrs cilvēks acīmredzot nosists, jo viņam sadragāti labie deniņi un kreisajā pusē viss apakšžoklis,” stāsta Turčinskis.

Vēsturnieks atzīst, ka ekspertīzes jautājums paliek atklāts, jo nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem to varētu veikt, jo “no mūsu puses tas bija brīvprātīgs pasākums”.

***

Jāzeps Rūze bija dzimis 1918. gadā Nautrēnu pagastā, 1925. gadā dzimušais Staņislavs Biksāns – Bērzpils pagasta Liepnīšu ciemā. Abi kara gados ar vācu okupācijas varu nav saistījušies.

Interesanti, ka Rūzes vārds reiz jau nonācis vēsturnieku redzeslokā. Proti, Okupācijas muzeja pētniecei Inesei Dreimanei noskaidrojot 1941. gada jūnija beigās Centrālcietumā čekistu nogalināto vārdus, atklājās, ka starp vairākiem desmitiem ieslodzīto, kam toreiz izdevās pārdzīvot padomju teroru, bijis arī padomju armijas obligātajā karadienestā 24. teritoriālā strēlnieku korpusā iesauktais karavīrs Jāzeps Rūze.

Jūnijā viņš bija arestēts Gulbenē, jo atklāti paudis neapmierinātību ar padomju varu. Viņu etapēja uz Rīgas Centrālcietumu.

Kad kļuva skaidrs, ka Rīga drīz kritīs vācu rokās, čekisti steigā nogalināja 99 ieslodzītos. Ap pussimts kaut kāda iemesla pēc nebija iekļauti obligāti nošaujamo “spiegu un diversantu” sarakstā vai arī to vienkārši nepaspēja izdarīt. Šie cilvēki, arī Rūze, 1941. gada 30. jūnijā, izmantojot bezvaras mirkļa haosu, izlauzās no Centrālcietuma kamerām un aizbēga.

Rūze kara laiku pavadīja savās mājās Nautrēnu pagastā. Padomju okupācijas varai otrreiz ienākot, 1944. gadā viņš pievienojies nacionālajiem partizāniem.

1945. gadā to izdarīja arī Staņislavs Biksāns.

Abi 1946. gadā tomēr legalizējās, taču tajā pašā gadā, draudot arestiem, atgriezās mežā.

***

Abu partizānu nogalināšana 1949. gada 24. janvārī, čekas dokumentos pasniegta kā “bandgrupas likvidācija”, aprakstīta diezgan detalizēti.

Minētajā dienā Rūze un Biksāns devušies pēc pārtikas pie Biksāna brālēna. Viņš izrādījies čekas ziņotājs ar segvārdu “Metjolkins” un par partizānu ierašanos ziņojis “istrebiteļu” komandierim, leitnantam Pavlovam. Tas ar savu komandu gaidīja slēpnī. Kad viens no partizāniem iznāca no mājas un ielika pajūgā maisu ar kartupeļiem, pagalmā pret viņu atklāta intensīva uguns.

Šis cilvēks krita uz vietas; nošauts arī zirgs. Otrs partizāns, redzot notiekošo, metās atpakaļ mājā, izgāza logu ar visiem rāmjiem ēkas pretējā pusē un bēga meža virzienā. Viņš nošauts apmēram simts metru no mājas.

Var pieņemt, ka pie pajūga nošautais bijis Rūze, bet Biksāns nogalināts pēc tam.

Pētnieks Turčinskis norāda, ka ar abiem nogalinātajiem čekisti rīkojušies ne gluži tā, kā padomju specdienesti toreiz mēdza rīkoties. Viņu ķermeņus neizlika pagasta centrā citiem par biedinājumu. Sākotnēji partizāni patiešām vesti uz pagasta centru Bērzpilī, tomēr kaut kāda iemesla dēļ vedēji pārdomājuši, ap kilometru no mājām iegriezušies meža sānceliņā un savus upurus aprakuši, tos lāgā pat nepārmeklējot.

Par pēdējo liecina tas, ka abiem kritušajiem kabatā palika naži, bet vienam pat bijusi līdzi acīmredzot zem apģērba paslēpta vācu rokasgranāta. Mirstīgo atlieku izcelšanas laikā granātu likvidēja izsauktie NBS sapieri.

***

Avots: Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956 : nacionālo partizānu cīņu un piemiņas vietas / [Latvijas Nacionālo partizānu apvienība].-32. lpp.