Eduards Bailītis

Retais tautietis ārpus Hamburgas kaut ko zinās par jauno, daudzsološo latviešu zinātnieku Eduardu Bailīti, kas nesen Hamburgas universitātē ieguvis Dr.rer.nat. grādu fizikā. Jaunais doktors dzimis Ķoņu pagastā lauksaimnieka ģimenē. Viņš apmeklējis Ķoņu pag. Ausekļa pamatskolu un Rūjienas valsts ģimnāziju, bet 1937. g. rudenī iestājies Latvijas universitātes matemātikas fakultātē, lai studētu fiziku. Otrā pasaules karā viņš cīnījās 19. latviešu divīzijas plkv. R. Kociņa pulkā. Pēc Ziemsvētku kaujās pie Jāņu krogus gūtā smagā ievainojuma viņu pārsūtīja uz slimnīcu Vācijā. Nodibinoties Baltijas universitātei, E. Bailītis iestājās tās matemātikas fakultātē, bet, BU pārceļoties uz Pinebergu, pārgāja Hamburgas universitātes matemātikas fakultātē, ko beidza 1951. g. ar diplomēta fiziķa grādu. Diplomdarbu viņš strādāja pie prof. Dr. habil. Hagena un Dr. Rusta par tematu Untersuchungen über Lāngsmagnetostriktion von Nickel und Ferromagnetischen Legierungen, kas publicēts Zeitschrift für Angewandte Physik. Pēc tam E. Bailītis stājās pētniecības darbā Dr. ing. F. Fringela vadītā fizikālā tehniskā laboratorijā Hamburgā-Risenē, līdztekus gatavojot doktora disertāciju pie prof. Dr. H. Rethera par tematu Der Schallimpuls eines Flüssigkeitsfunkens. Jaunā skaņas impulsa iekārtas vienkāršība un lētums dod iespēju ierīkot to ikvienā kuģī. Jaunais doktors tagad uzsācis pētījumus magnētisma laukā, bet par tiem vēl nevēlas ieteikties. Atceroties savu panākumu ce|u. Dr. E. Bailītis vispirms piemin savu māti, kas Latvijā nesusi smagus upurus, lai abi dēli varētu studēt (tēvs miris, kad tagadējais zinātnieks bijis tikai 7 g. v.) Tāpat pateicībā par atbalstu viņš piemin savu vienīgo brāli Pēteri, kas strādā angļu joslas sardžu vienībā. Turpinot atmiņu stāstu, jaunais zinātnieks aizklīst tālajā Rūjienā, kur valsts ģimnāzijā radusies doma studēt fiziku. Še liela loma bijusi fizikas skolotājai L. Blumentālei un dir. M. Jansonam. lestājoties LU matemātikas fakultātē, viņš ar lielu interesi un apbrīnošanu klausījies prof. F. Gulbja un prof. Dr. R. Siksnas lekcijas, kas jauno studentu īsti ievadījušas fizikas zinātnes disciplīnās. Diplomdarba strādāšanas laikā liktenis jaunajam doktoram Hamburgā bija lēmis par istabas biedru jauno daudzsološo fiziķi — Baltijas universitātes lektoru-asistentu mag. math. F. Dravnieku. Klusās vakara stundās, kad F. Dravnieks bija beidzis savu vijoles spēli, vai arī kopējos izbraucienos ar divriteņiem pa Hamburgas apkārtni, tie abi diskutējuši par fizikas problēmām, kas savu tiesu pozitīvu ietekmēja E. Bailīša vēlāko pētniecības darbu. Jaunais doktors trimdā savu izglītības ceļu veicis bez sabiedrības atbalsta. Kaut ļoti aizņemts daudzos darbos, Dr. E. Bailītis tomēr atrod laiku līdzdarboties Latviešu biedrībā Hamburgā un DV Hamburgas nodaļā, un dzied arī LBH korī.

Avots: Latvija, 01.10.1955