Jānis Jējers

Dzimis 1886. g. 8. nov. Dreiliņu pag. dārznieka ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Liena. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu.

1914. g. jūl. mobilizēts Krievijas armijā; iedalīts leibgvardes Preobraženskas pulka rezerves bataljonā.

1. pasaules kara laikā no 1914. g. dec. Preobraženskas pulka sastāvā frontē. 1915. g. aug. kaujās pie Viļņas ievainots un evakuēts ārstēšanai uz Petrogradu. 1916. g. janv. iedalīts Vladimira karaskolā Petrogradā, kuras saīsināto kara laika kursu beidzis 1916. g. maijā; praporščiks kājnieku rezerves daļās, no 1916. g. aug. 142. kājnieku pulkā Ziemeļu frontē Daugavpils un Pļaviņu apkārtnē. 1917. g. jūl. pie Zemgales dzelzceļa stacijas smagi ievainots galvā un rokā, evakuēts uz slimnīcu Maskavā. 1917. g. febr. paaugstināts par podporučiku, 1917. g. sept. par poručiku. 1918. g. janv. Maskavā atzīts par karadienestam nederīgu un atvaļināts no armijas. 

Atgriezies Vidzemē, dzīvojis Druvienas pag. Lielinieku varas laikā 1919. g. dzīvojis Rīgā, pēc tam neilgu laiku atkal Druvienas pag. 1919. g. 20. jūl. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, dienējis Rīgas jaunformējamos spēkos, no 22. jūl. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieka adjutants, no 1919. g. okt. Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka adjutants.

Par kaujas nopelniem paaugstināts par kapteini. No 1920. g. febr. Galvenās artilērijas pārvaldes sevišķu uzdevumu virsnieks.

1920. g. 10. apr.–30. jūn. piekomandēts Latvijas delegācijai miera sarunās Maskavā. 1922. g. maijā atvaļināts no armijas štatu samazināšanas dēļ.

1920. g. uzsācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1925. g.).

No 1926. g. janv. jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā; strādājis 2. civilnodaļā. No 1926. g. apr. papildu miertiesnesis (1926. g. okt. piekomandēts 2. kriminālnodaļai, 1926. g. okt. apgabaltiesai tiesas sastāva papildināšanai, piešķirot tiesas locekļa tiesības un atalgojumu).

No 1929. g. 28. maija Jelgavas apgabaltiesas loceklis. No 1935. g. 24. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1936. g. nov. 3. kriminālnodaļā.

No 1936. g. 11. dec. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. 1928.–30. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Līksnas nodaļas aizsargs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 23. okt. apcietināts, pārvests uz Vjatkas soda nometnēm. 1941. g. 24. maijā piespriesti astoņi gadi ieslodzījuma.

Miris 1942. g. 1. jūl.

Apbalvojumi: Krievijas So III šķ. ar šķēpiem, Vo IV šķ. ar šķēpiem.

Precējies ar Annu Alīdi Sīli (dz. 1891. g. 25. jūn.), meitas Alīde Viktorija (dz. 1918. g. 30. aug.), Anna Hortenzija (dz. 1921. g. 31. martā), Latvīte Aleksandra (dz. 1924. g. 8. dec.).

Studentu korporācijas “Tervetia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 73. l.; 5601. f., 1. apr., 2520. l.; 7427. f., 1. apr., 973. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 6176. l.; Jauns priekšsēža biedrs Rīgas apgabaltiesā. Jaunākās Ziņas. 1936. g. 12. nov.; EVP; LUAJ.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1928. g. 29. sept. raksta tieslietu ministram E. Magnusam: “Priekšā stādot Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja š. g. 26. septembra iesniegumu par papildu miertiesneša Jāņa Jējera iecelšanu Latgales apgabaltiesas locekļa amatā, pagodinos ziņot Jums, ministra kungs, ka, ievērojot to, ka Jējera dienesta stāžs nav sasniedzis vēl 3 gadus, neredzu pietiekoša pamata viņa iecelšanai par apgabaltiesas locekli, jo vairāk tamdēļ, ka arī materiālais stāvoklis viņam negrozītos, tā kā viņš jau tagad saņem apgabaltiesas locekļa algu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 73. l., 4. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p. i. K. Ozoliņa 1940. g. 23. okt. konfidenciālā raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam: “Paziņoju, ka šodien, š. g. 23. oktobrī, pulkst. 12.30 apcietināts Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs Jānis Mednieks.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1041. l., 73. lp.)