Alfrēds Lācis

Dzimis 1899. g. 19. aug. Rīgā tirgotāja ģimenē.

Tēvs Mārcis, māte Marija, dz. Upīte. Latvietis, luterticīgs.

No 1907. g. mācījies F. Olavas elementārskolā Rīgā, no 1908. g. V. Olava tirdzniecības skolā, no 1910. g. Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. vasarā ģimene evakuējusies uz Maskavu, līdz 1917. g. mācījies Maskavas 10. ģimnāzijā.

Pēc 1917. g. Februāra demokrātiskās revolūcijas Krievijā 1917. g. martā piedalījies policijas atbruņošanā Maskavā, no 1917. g. vasaras strādājis Maskavas Strādnieku un zaldātu deputātu padomē par Mandātu komisijas kontrolieri.

1918. g. rudenī mobilizēts Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku divīzijas apgādības nodaļas inženieru parkā, rakstvedis.

1919. g. martā kopā ar savu karaspēka daļu pārcelts uz Rīgu (22. maijā, lieliniekiem atkāpjoties, palicis Rīgā, vairākas dienas pavadījis vācu apcietinājumā).

1919. g. 16. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku (no 1919. g. jūl. Latvijas armija) 1. kavalērijas divizionā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. No 1919. g. sept. dienējis 1. Kurzemes atsevišķajā eskadronā, jātnieks.

1919. g. dec. mēģinājis iestāties Kara skolā, formālu iemeslu dēļ (nokavēšanās) nav iestājies; iedalīts Artilērijas rezervē. No 1920. g. febr. mācījies telefonu instruktoru kursos (beidzis 1920. g. martā); iedalīts Bruņoto vilcienu divizionā, vecākais rakstvedis štābā.

1921. g. janv. atvaļināts. 1920. g. rudenī nokārtojis vidusskolas pārbaudījumus Karavīru kursos LU.

1920.–21. g. studējis LU arhitektūru, no 1921. g. tieslietas (beidzis 1933. g.).

1921. g. janv.–aug. strādājis par ierēdni Satiksmes ministrijas Ceļu un būvju virsvaldē.

No 1921.gada septembra Tiesu palātas jaunākais tiesamatu kandidāts (no 1922. g. jūn. vecākais tiesamatu kandidāts, no 1922. g. okt. Krimināldepartamenta sekretāra palīga v. i.).

No 1925. g. janv. prokurora biedra v. i. Jelgavas apgabaltiesā.

Līdz 1932. g. Tiesu palātas vecākais tiesamatu kandidāts, 1932. g. 16. jūn.–1939. g. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

No 1939. g. 1. okt. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

Darbojies Jelgavas teātra biedrībā, Jelgavas Latviešu biedrībā, Zemgales kluba Tenisa sekcijā un Airēšanas sekcijā, Zemgales Patronāta biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Vācu okupācijas laikā vadījis Rundāles dzirnavas (pēc dzirnavu saimnieka izvešanas uz Krieviju padomju okupācijas laikā).

Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1945.–48. g. termiņieslodzījumā Čerņigovskā, Baškīrijā (tag. Baškortostānas Republika).

Atgriezies Latvijā, strādājis par grāmatvedi Valsts rūpniecības kombināta filiālēs Rīgā.

No 1959. g. pensijā.

Miris 1983. g. 17. maijā Rīgā.

Apbedīts II Meža kapos.

Apbalvojumi: Latvijas Ak IV šķ., Akpz.

Precējies 1928. g. 1. sept. ar Margarētu Veru Blumfeldi (1906. g. 17. apr.–1972. g. 17. okt.), meita Hariete Austra, prec. Kupča (dz. 1931. g. 6. jūn.; pārtikas tehnoloģe), dēls Alfrēds.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LVVA, 1534. f., 5. apr., 120. l.; 1578. f., 11. apr., 90. l.; 3727. f., 1. apr., 24. l., 43.–44. lp.; 7427. f., 1. apr., 2428. l.; EVP; AL; LUAJ; Mazdēla K. Lāča sniegtās ziņas.

No A. Lāča 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mani vecāki cēlušies no rokpeļņiem – tēvs dzimis muižas kalpa ģimenē, bet mātes vecāki bijuši – tēvs mūrnieks, bet māte fabrikas strādniece [..] Esmu savu vecāku otrais bērns [..] 1917. gada februārī, vēl skolnieks būdams, ņēmu dalību pirmā revolūcijā. Jau pirmajā revolūcijas dienā pieteicos revolucionārā komitejā, kas provizoriski bija nodibinājusies Maskavas Universitātes telpās. Tiku iedalīts grupā, kura operēja Presņas rajonā, un tur kopā ar pārējiem šīs grupas dalībniekiem piedalījos policijas un žandarmērijas atbruņošanā un dažādo iestāžu pārņemšanā revolucionāro organizāciju rīcībā. Pēc jaunās iekārtas nostabilizēšanās atgriezos skolas darbā, turpinot pārtrauktās mācības [..] 1917. gada oktobra revolūcijas laikā atrados Padomju dienestā. Revolūcijai uzliesmojot, cauri frontei ierados revolucionārā štābā 1. Padomju namā (agr[ākajā] gubernatora pilī) un lūdzu ieskaitīt mani revolucionāro cīnītāju rindās, bet mani noraidīja, norādot, ka es esot vēl par jaunu. Toreiz tiešām priekš sava vecuma biju pasīks un nenobrieduša auguma. Cīņām turpinoties, man vēlreiz izdevās izlavīties cauri frontei un ierasties Padomju namā, bet arī šoreiz man neizdeva ieročus, kādēļ oktobra revolūcijas cīņās man neiznāca ņemt aktīvu dalību. 1918. gadā brīvprātīgi pieteicos Sarkanarmijā un tiku iedalīts 1. latviešu strēlnieku divīzijas inženieru parkā. 1918./1919. gadu maiņā kopā ar savu daļu izbraucu uz Rīgas fronti. Apmēram 2 mēnešus parks atradās Daugavpilī, apgādājot no turienes frontē operējošās daļas, pēc kam tika pārcelts uz Rīgu. 1919. gada 22. V pēc Rīgas krišanas tiku atgriezts no savas daļas un saņemts vācu gūstā, no kura vēlāk tiku atbrīvots no kādas nejaušas paziņas – vietējās vācietes aizrunājumu.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 90. l., 28.–29. lp.)