Indulis Strazdiņš

Ievērojams diskrētās matemātikas speciālists Latvijā, profesors (1990), Dr.habil math.

Pēc vidusskolas 16 gadu vecumā sāk matemātikas studijas LVU, tālāk aspirantūra matemātiskās loģikas specialitātē Maskavā. No 1959.gada Rīgas Politehniskā institūta mācībspēks.  1967-1979 Augstākās matemātikas spec.kursu katedras vadītājs. Rīgas Tehniskās universitātes ASTF Inženiermatemātikas institūta direktors.

Ar U.Grīnfeldu sarakstījis pop.zin. brošūru "Ātrāk par domu", 1957.g., kas bija pirmā grāmata par datoru uzbūvi un programmēšanu..

Grāmata: Diskrētā matemātika, R. 2001.g.

***

Dzimis 1934. gada 31. martā.

1950. gadā beidza Rīgas 4. vidusskolu.

1955. gadā beidza Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.

 Studēja Maskavas Valsts Universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātes aspirantūrā matemātiskās loģikas specialitātē no 1955. gada, 1958. gada rudenī atgriezās Rīgā.

1969. un 1970. gadā Indulis Strazdiņš bija komandējumā Ilinoisas Tehnoloģiskajā institūtā ASV.

1964. gadā salaulājās ar pirmo sievu. Vēlāk apprecējās ar Itu Kozakeviču.

1991. gadā Jēkabpils vēlēšanu apgabalā ievēlēts par Latvijas Augstākās Padomes deputātu,[3] pāragri mirušās dzīvesbiedres I. Kozakevičas vietā.

Miris 2001. gadā.

Darbi

Matemātikas profesora Borisa Plotika rosināts, I. Strazdiņš uzsāka Būla funkciju un daudzvērtību loģikas jeb Posta funkciju pamatīpašību izpēti. Zinātniskie rezultāti apkopoti viņa matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā par daudzvērtīgo pārslēgumfunkciju grupu teorētisko klasifikāciju, kas aizstāvēta 1965. gadā Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā Minskā, kā arī doktora zinātniskā grāda ieguvei domātajā disertācijā par grupu invariances galīgvērtību loģikā, ko aizstāvēja 1989. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā Maskavā.

1992. gadā par zinātnisko rezultātu apkopojumu par grupu invarianci daudzvērtību loģikā Latvijas Zinātnes padome nostrificēja Strazdiņam habilitēta matemātikas doktora grādu.

Iespējamā sadarbība ar VDK

Vēsturniece Marta Starostina saskaņā ar publiskotās VDK savervēto aģentu kartotēkas aģenta kartīti norāda, ka Arvīda Pelšes Rīgas politehniskā institūta mācībspēks I. Strazdiņš savervēts kā VDK aģents jau 1958. gada 16. decembrī 2. (pretizlūkošanas) daļas 9. nodaļā, pseidonīms "Somov" ar arhīva lietas numuru Nr. 9783 Aģenta kartīte pati par sevi vēl nav pierādījums, taču ir cita liecība.

Knuts Skujenieks, kurš 1962.—1969. gados tika ieslodzīts Mordovijas nometnē, uzskata, ka I. Strazdiņš saņēmis komandējumu uz ASV par viņa nodevību. I. Strazdiņa ziņojumi esot lasāmi paša Skujenieka lietā. 

"...Otram vajadzēja zinātnisko komandējumu uz ārzemēm, un viņš pelnīja sev to. Kad atgriezos no lēģera, viņš mēģināja ar mani sākt sarunas, bet es biju strups, neielaidos. Pieļauju, viņš gribēja sirdi izkratīt. Bet man to nevajadzēja. Dies ar viņiem, stučītājiem! Man palika tikai nicinājums pret to, ka cilvēks var tā pārdoties. Jo viņš bija arī mans draugs."