Jēkabs Krogzemis

Auseklis savu tēvu raksturo tā:

„Darba rūķis un dabas cilvēks būdams, saltumā un karstumā, grūtumos un trūkumos norūdīts, no ārienes izskatījās ciets un ass, bet tam bija mīksta sirds. Tuvāka nelaime un bēdas viņam ikreizu sacēla žēlabas."

Jēkabs Krogzemis visvairāk uzbudinājies par nelietībām, tad bijis ļoti ass un taisnību teicis acīs. Bet kā hernhutietis tas bijis sirdsšķīsts un bezgala labsirdīgs. Tas palīdzējis, kad pašam gājis ne mazāk grūti. Tā viņš esot aizdevis kaimiņiem lopu barību, kad arī paša lopi bijuši badā.

Jēkabs Krogzemis bijis stingrs racionalists, neticējis nekādiem māņiem.

Avots: Ausekļa kopotie raksti, 1923