Jānis Alberts Vilks

Dzimis 1903. g. 11. febr. Blīdenes pag. Līdumos skolotāja un lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Emīlija. Latvietis, luterticīgs.

No 1907. g. ģimene dzīvojusi Teteles pag. Ārēs.

Mācījies Teteles pagastskolā, 1913. g. iestājies Jelgavas ģimnāzijas sagatavošanas klasē.

1. pasaules kara laikā 1915.– 18. g. mācījies ģimnāzijā Tērbatā.

1918. g. pavasarī kopā ar vecākiem atgriezies Latvijā, Jelgavā.

No 1918. g. mācījies Jelgavas valsts vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1922. g. uzsācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1932. g. nov.).

No 1932. g. 15. aug. jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa); strādājis 1. kriminālnodaļā, 2. kriminālnodaļā, 1. un 2. civilnodaļā, izmeklēšanas un miertiesneša pakļautībā Rēzeknē, no 1928. g. okt. miertiesneša iecirknī Krustpilī, no 1929. g. janv. Balvos, no 1929. g. marta Kārsavā, pēc tam Jaunlatgalē (tag. Pitalova Krievijā), Daugavpilī, Subatē, no 1930. g. nov. Ludzā.

No 1929. g. 12. jūl. vecākais tiesamatu kandidāts, no 1930. g. papildu miertiesnesis, no 1930. g. 4. nov. miertiesnesis.

1932. g. okt.–1933. g. aug. obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 3. Jelgavas kājnieku pulkā, dižkareivis.

No 1934. g. 2. okt. Daugavpils apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1935. g. janv. 2. civilnodaļā, no 1939. g. jūl. 2. kriminālnodaļā. 1939. g. 26. okt. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli.

Darbojies Aizsargu organizācijā (no 1931. g. bijis 3. Ludzas aizsargu pulka aizsargs, no 1935. g. 5. Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljona saimniecības priekšnieka palīgs, no 1937. g. vada komandieris rezervē, no 1939. g. 16. Jelgavas aizsargu pulka Saimniecības rotas aizsargs), Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas loceklis kriminālnodaļā.

Tuvojoties 2. pasaules kara frontes līnijai, 1944. g. atkāpies uz Ventspili.

1944. g. 21. dec. ar Ostlandes reihskomisāra H. Lozes rīkojumu kā Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājam piešķirtas pilnvaras izspriest civillietas un krimināllietas, rīkoties vienpersoniski kolēģijas vietā, nepieciešamības gadījumā atkāpjoties no pastāvošo likumu priekšrakstiem.

1945. g. 12. apr. (sākot ar 1. apr.) Liepājā ģenerālprokurors T. Zvejnieks uzdevis pildīt Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumus.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. g. mēģinājis doties bēgļu gaitās uz Zviedriju, taču apcietināts.

1946. g. 15. apr. piespriesti astoņi gadi ieslodzījuma soda nometnē. Sodu izcietis Pečoras soda nometnēs. 1953. g. 8. jūn. atbrīvots.

Pēc atgriešanās Latvijā no 1954. g. strādājis par grāmatvedi kūdras fabrikā “Misa”, vēlāk (vēl vismaz 1963. g.) strādājis par ekonomistu citos valsts uzņēmumos.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1963.gada. 

Studentu korporācijas “Latvia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 113. l.; 7427. f., 1. apr., 5796. l.; 1640. f., 1. apr., 529. l., 575. lp.; P-822. f., 1. apr., 67. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 25041. l.; EVP; Latvia. 1917–1967. 1968, 119. lpp.; LUAJ.

No A. Vilka 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs Kārlis Vilks dzimis Blīdienes [Blīdenes] pagasta Līdumos darba zemnieka ģimenē; beidzis Irlavas skolotāju semināru; 5 gadus darbojies kā tautskolotājs Slagunā [Slagūnē] un Strazdē; vēlāk apsaimniekojos Blīdienes pagasta Līdumu mājas; no 1907. gada rentnieks Teteles pagastā Ānēs [tag. Āne Cenu pagastā]; miris 1930. g. [..] No 1918.–1922. gadam apmeklēju Jelgavas valsts vidusskolu (reālģimnāziju), bet tēvs strādāja kā dzelzceļa ierēdnis Jelgavas stacijā.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 113. l., 33. lp.)