Eduards Morics Vegners

Dzimis 1882. g. 7. jūn. Jelgavā zeltkaļa ģimenē.

Tēvs Augusts, māte Marija, dz. Kreitūse. Vācietis, luterticīgs.

1907. g. beidzis Demidova juridisko liceju Jaroslavļā.

No 1907. g. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 1. civilnodaļā.

No 1908. g. vecākais tiesamatu kandidāts Pēterburgas apgabaltiesā; bijis izmeklēšanas tiesnesis, sekretāra palīgs 11. kriminālnodaļā, pilsētas tiesnesis.

1909. g. uz deviņiem mēnešiem piekomandēts Jekaterinburgas apgabaltiesai, svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis, 1910. g. tajā pašā amatā Pēterburgas apgabaltiesā (Pēterhofas iecirknī). 1911. g. komandēts uz Toboļskas apgabaltiesu (bijis miertiesnesis un tiesa locekļa v. i.).

No 1912. g. izmeklēšanas tiesnesis Barnaulas apgabaltiesā.

1917. g. iecelts par Barnaulas pilsētas miertiesnesi (amatā līdz 1919. g. nov.).

Atgriezies Latvijā.

1922. g. 17. janv. iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru, pārzinājis Valkas apr. prokurora iecirkni, no 1923. g. febr. bijis prokurora kameras biedra v. i., vēlāk citos amatos apgabaltiesas prokuratūrā.

1923. g. martā uzdots pārzināt visus Rīgas apgabaltiesas raj. cietumus un prokurora kanceleju.

No 1928. g. 29. jūn. Jelgavas apgabaltiesas loceklis; iedalīts darbam apelācijas nodaļā.

1939. g. 17. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma; ar ģimeni izceļojis uz Vāciju.

1940. g. febr. Tautas labklājības ministrija atteikusi pensijas piešķiršanu – izceļojis uz Vāciju, nav iespējams konstatēt viņa darba spēju zaudējuma apmēru dienesta laikā.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1940.gada.

Precējies, sieva Anna (dz. 1884. g. 3. maijā), meita Margarita (dz. 1912. g. 14. jūl.), dēls Viktors Vilhelms Aleksis (dz. 1922. g. 28. febr.).
 

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 183. l.