Jānis Lancers
- Geburt:
- 20.10.1933
- Tot:
- 09.06.2020
- Burial Datum:
- 16.06.2020
- Kategorien:
- Bauherren, Figur des öffentlichen Lebens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Umurgas pagasts, Umurgas kapi
Jānis Lancers. 1933. gada 20. oktobris – 2020. gada 9. jūnijs.
Ievērojams Latvijas būvnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jāņa Lancera devums būvindustrijā visas Latvijas mērogā ir tik liels, ka to grūti pat novērtēt. Viņš vienmēr bijis ne tikai ievērojama figūra būvniecībā, bet arī rīcības cilvēks, allaž sabiedriski aktīvs un pretimnākošs gan ar padomu, gan ar līdzekļiem tiem, kam tie ir nepieciešami. Jānim Lanceram visā Latvijā ir būves, kuras aplūkot ar lepnumu. Viņam piemita milzīgas darba spējas, ārkārtīga ticība, ka izdosies, milzīga mīlestība pret Latviju un būvniecību, lepnums par būvnieku paveikto.
Viņa darba biogrāfija ir kā kāpnes. Izgājis visus celtnieka karjeras posmus – meistars, darbu vadītājs, iecirkņa priekšnieks, galvenais inženieris, pārvaldes priekšnieks, tresta galvenais inženieris, tresta pārvaldnieks, celtniecības komitejas priekšsēdētājs, ministra vietnieks, valdības vadītāja vietnieks. Turklāt pats nekad necentās, kā tagad saka – taisīt karjeru. Viņam vienmēr paticis strādāt tajā vietā, kolektīvā un amatā, kādā viņš katrā dzīves posmā bijis. 523. celtniecības pārvalde izbūvēja centralizētos siltumtīklus, ievilka gāzes vadus. Jānis Lancers kā darbu vadītājs trīs gados gāzes vadu Rīgā uzbūvēja 120 kilometru garumā! Viņam ir piešķirta PSRS Ministru padomes prēmija par rūpnīcas RAF būvniecību Jelgavā un Latvijas Būvinženieru savienības medaļa ”Par mūža ieguldījumu būvniecībā”.
Jānis Lancers bija viens no tiem, kas dibināja Latvijas Būvnieku asociāciju. Viņš bija pirmais tās prezidents. Vēlāk viņš pievērsās uzņēmējdarbībai firmā PBLC. Jānim Lanceram vienmēr bijuši svarīgi ne tikai firmas panākumi, bet visas valsts būvniecības sasniegumi. Par Latvijas Būvinženieru savienības biedru, IV šķiras Atzinības krusta virsnieku Jāni Lanceru 2012. gadā iznāca grāmata ”Tautsaimnieks”. 2013. gadā viņš kļuva Būvindustrijas lielās balvas laureāts un no toreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēma valstī augstāko nozares apbalvojumu – Pamatakmeni par mūža ieguldījumu būvindustrijā.
Kopš 2013. gada viņš fanātiski ķērās gan pie satura veidošanas, gan pie atbalstītāju meklēšanas jaunai grāmatai, jo vēlējās radīt kaut ko līdzīgu enciklopēdijai par būvniecības vēsturi. Pēc pieciem gadiem iznāca grāmata “Latvijas būvniecība 1918. – 2018.”. 1600 lappusēs trīs sējumos apkopota informācija par vairāk nekā 400 būvēm un ap 1200 biogrāfisku aprakstu par ievērojamākajiem būvinženieriem, arhitektiem, būvmateriālu tehnologiem un viņu ieguldījumu.
Nozares saime zaudējusi augsta līmeņa profesionāli, mūsdienu Latvijas būvniecības celmlauzi un godprātīgu, atsaucīgu kolēģi. Daudzi viņu uzskata par Būvnieku numur 1, un tāds viņš saglabāsies laikabiedru atmiņās. Viņa darbs paliek.
Patiesā cieņā jūtot līdzi tuviniekiem – Latvijas Būvinženieru savienība
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Eduards Raubiško | Arbeitskollege | ||
2 | Aivars Prūsis | Bekanntschaft |