Rūdolfs Kāps

Dzimis 1906. g. 6. maijā Īles pag. rakstveža ģimenē.

Tēvs Fricis, māte Emma, dz. Melperta. Latvietis, luterticīgs. Brālis Ādolfs Kāps; jurists.

Pēc Jelgavas vidusskolas beigšanas 1923. g. uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1929. g.).

No 1928. g. 19. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (no 1930. g. 21. maija vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis izmeklēšanas tiesnešu pakļautībā Jelgavā, Tukumā, Bauskā, Talsos, Ventspilī. No 1931. g. apr. papildu miertiesnesis un miertiesnesis (no 1934. g. jūn.) Latgales apgabaltiesā (Baltinavā, pēc tam Ludzā; no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa).

1932.–34. g. LZS biedrs.

No 1935. g. 26. nov. Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas 14. iecirkņa miertiesnesis.  1939. g. 7. dec. iecelts par Liepājas apgabaltiesas locekli.

Darbojies biedrībā “Viestura savienība”, Jelgavas Zvejnieku biedrībā, Latvijas Aizsardzības biedrības Ludzas nodaļā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Liepājas Makšķernieku biedrībā, Liepājas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. no darba apgabaltiesā atlaists.

Strādājis par rēķinvedi Liepājas ostā, 1941. g. apr.–jūl. bijis ostas juriskonsults.

Vācu okupācijas laika sākumā zvejnieks Jelgavā.

No 1941. g. sept. Jelgavas Darba pārvaldes ierēdnis.

No 1943. g. 6. marta zvērināts advokāts Aucē.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas no 1947. g. vecākais inspektors Tukuma apr. Finanšu nodaļā, vēlāk strādājis Meliorācijas pārvaldē Jelgavā.

Precējies 1931. g. 13. sept. ar Lidiju Semevicu (arī Lidija Ziņeviča; dz. 1911. g. 29. okt.), dēls Ilgmārs Kāps (dz. 1932. g. 28. jūn., miris 1981. g) un meita Vita Kāpa (dz. 1935. g. 12. apr.)un Anda Avotiņa (dz. Kāpa 1942. g.).

Studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” filistrs.