Andrejs Nartovs

Andrejs Nartovs bija krievu izcelsmes zinātnieks, izgudrotājs, skulptors un akadēmiķis. 

Dzimis Maskavā, vienkāršā (nezināmas) izcelsmes ģimenē, iespējams, no Maskavā nomitinātiem karagūstekņiem. 

No 1709. gada strādājis par atslēdznieku Maskavas matemātikas un navigācijas skolā, kur izcēlies ar saviem izgudrojumiem un prasmēm.

1712. gadā Pēteris I  viņu izsauca uz Sanktpēterburgu, kur ieskaitīja savas pils atslēdznieku grupā. Nartovs šeit nodarbojās ar mehānisku instrumentu un darbagaldu izgatavošanu bareljefu kopēšanai

1718. gadā Pēteris I aizsūtīja Nartovu izpētes braucienā uz Prūsiju, Holandi, Franciju, Angliju "matemātikas un mehānikas zinātņu apguvei".

Pēc atgriešanās Nartovs kļuva par Pētera I pils darbnīcu vadītāju un bez paša izgudrotajām iekārtām, iepirka jaunākos instrumentus no ārzemēm. Jāņem vērā tas, ka pils darbnīca bija Pētera I īpašas intereses objekts- tās atradās blakus Pētera I guļamtelpām un bieži darbnīcas tika izmantotas kā apspriežu telpas. Sekojoši, Nartova statuss galmā bija ļoti augsts.

1719. gadā Nartovs raksta Pēterim I, ka Londonā meistaru līmenis ir zemāks kā Krievijā un mašīnas pēc Pētera I skicēm angļi izgatavot nav spējīgi. 

Atpakaļbraucot Nartovs apmeklēja Francijas ZA Parīzē, kuras prezidents vēstulē Pēterim I izcēla Nartova spējas.

Uzlabojot ārzemēs izpētītos paraugus, Nartovs izgatavoja virpu un frēzi ūdensvada cauruļu urbšanai. Paralēli mehānismu izgatavošanai Nartovs apmācīja jaunus atslēdzniekus.

1717. gadā Nartovs tiek uzskatīts par pirmo, kurš izveidoja virpu ar zobratu pārvadu vadāmu supportu (izgudrojums tika aizmirsts un tā patentu 1800. gadā ieguva Henrijs Modslijs)

1724. gadā Nartovs piedāvāja Mākslas akadēmijas izveidi. 

Pēc Pētera I nāves Nartovs tika izsūtīts no galma. 

1726. gadā viņu aizsūtīja atpakaļ uz Maskavu, kur uzdeva vadīt naudas kaltuvi, kura bija ļoti nolaistā un atpalikušā stāvoklī. Nartovam izdevās ātrā laikā tehnisko stāvokli uzlabot.

1735. gadā barona Korfa vadībā tika paredzēta Pētera I "triumfa kolonnas" uzstādīšana un kolonnā bija paredzēts attēlot visus "Pētera izgudrojumus', tāpēc Nartovs tika atsaukts uz galvaspilsētu. 

1742. gadā Nartovs Senātā sūdzējās par akadēmijas padomnieku Šumaheru naudas izšķērdēšanā. Rezultātā Nartovs tika iecelts Šumahera vietā, taču rezultāti nebija labi- lai gan Nartovs meklējis veidus, kā piesaistīt akadēmaijai naudu, Nartovs nav zinājis svešvalodas un pārzinājis tikai mehāniku, bijis rupjš, un jaucies citu jomu darbībā, kā rezultātā Lomonosovs u/c/ akadēmiķi aicinājuši viņu atcelt no amata un atjaunot tajā Šumaheru.

1744. gadā Šumahers tiek atjaunots amatā, bet Nartovs tiek nozīmēts par atbildīgo inženieri Artilērijas institūcijā, kur izgudro vairākus jaunus uzlabojumus lielgabalu atliešanas procesa vienkāršošanai u.c. 

1746. gadā viņš izgudro īpatnēju artilērijas optisko tēmekli, par ko saņem 5000 rubļus, vairākas smuižas Novgorodas apkaimē

1754. gadā viņu ieceļ ģenerāļa pakāpē.

Miris 1756. gada 27. aprīlī  Pēterburgā, atstājot ievērojamus parādus, jo nemitīgi aizņēmās naudu savu izgudrojumu ralizāciai. 

Kaps ilgu laiku tika uzskatīts par pazudušu, taču tika atrasts kopā ar kapa plāksni jau pēc 2. Pasaules kara. 

Pārapglabāts Aleksandra Ņevska Lavrā