Teodors Rigerts

1870. gadā vācu rūpnieks Teodors Rigerts (Theodor Riegert) Rīgā, Zaļajā ielā 2 nodibināja pirmo šokolādes un kafijas fabriku Latvijā, kuru nosauca savā vārdā. Uzņēmuma produkti kļuva par vienu no lielākajiem un atpazīstamākajiem saldumu ražotājiem Baltijā un visā Krievijas impērijā.

03.06.1878 k. (Feuerschaden) Am 4. d. MtS.. Abends
um 10'/» Uhr, war in der im Petersburger Stadt,
theile an der 2. Weidenstraße sub Nr. 2s. belegenen,
dem hiesigen Kaufmann Theodor Riegert -gebörigen
Bonbonfabrik Feuer ausgebrochen, durch welches das
aus einem Stockwerke und Dachwohnungen bestehende
hölzerne Gebäude bis auf den Grund zerstört wurde.
Da« Immobil nebst Inventar und Vorräthen, von
welchen letzteren nur ein unbedeutender Theil gerettet
worden ist, war in der ersten russischen und in der
Petersburger russischen Assecuranzgesellschaft sür
18,000 Rbl. versichert. Die Ursache der Ent«
stehung des Brandes ist bisher unbekannt und findet
darüber die polizeiliche Untersuchung statt.

1897. gadā Rigas pilsehtas polizeja no 20. dezembra. Pēterburgaa Ahrrigaa 1. eezirkņa pristava, şanitar-ahrsta Wicherta kga un privātu personu klahtbuhtņê 18. decembrî apskatija Riga» 2 ģildes tirgotajā Teodora Riegerta schokolades fabnku, Zaļâ eelâ Rr. 2, un man pafinoja şekoşcha:
-Minetà fabrika ir turēta Veselibas ziņâ visai netīros apstakļS»: gandrīz viseem strahdņeekeem Veļa ir ņetihra, tapot ari preelschauti;

-maschiņas, trauki un konfektes pagatavojot lietojamà» formas sen nav tihriti;

-netihribas sinâ sevischki eevehrojama ir schokoladeS izgatavojama nodaļa; tajā ir
divas istabas un paleeweņi; pirmà istaba ir semaka par 7 pehdàm un krahsa birst zem  no greesteem, sienas aptraipitas un apklātas zirnekļu tīkliem ; otra istaba, kņ»â isgatavo schokolādes eejavu, peekrahmeta ar maşchiņàm, gaisma
eespihd vĢ uņ greesti pa Visam nokvehpuschi
melni.

Paleeveni», kurā vaļējā» kastēs stahv şchokolade, eekşchpnşê tà «okvehpi», ka pee ta
veegli peedurotee», roka teek apklahta ar sodrēju kahrtu. Eewahrijņmņ «n eeşala Mahramàs telpa» ir turēta» netihra» lihdfiai pirmējām; pee plihteS
ir eelansta şeena un greesti nn no tureeņe» no birst pntekļaiņi kaļķi. Ehdamistabu
apkuriņa pagaidām ņo eerihkota» plihte», kura ap
şkatişchaua» brihdî bija nokurināta tihri sarkana
vn atstahta bes jeb kahda» nsrandfischana».
Strahdneeki, kņru fabrikā ir 190 (100 vihreeschi
un 90 seeve-te»), var pņSdeeņu ehst veenigi da
ļàm - pa 35 zilvekeem Veenā reisā (schahdS
vairums arradàS pee ehşchauaS apşkatischana»
lmka) «n tee stahv şaşpeedņşchee» zit» pee z'ta, jo
dehļ telpa şchaurņma tee nevar şehdet. Galda
weetâ te us kastēm vslikti netihri nn vezi dehļi
UgnņSgrehka atgadijumâ sirahdņeeki is ehdamista
baS ne eespeh» iseet.
Par Riegerta kuņģa fabrika» veselibaS apstak
ļeem pristav» sastahdiji» protokolu, ka» eesņeegtS
peenahzigai teeşaS eestahdei.

***

1914. g
pasaules kara sākumā viņa jau bija ta
leelakā fabrika savā nozarē mūsu zemē.
Fabrika nodarbināja apmēram 400 strād
neeku. Ražošana tapa izves a gandrīz
veenigi ar mašinu peeleetošanu; vairāk
kā 100 darba mašinu peedereja fabrikai,
no kurām leelakā daļa kara laikā tapa
evakuēta uz Eekškreeviju.

Kara laikā fabrika bija spiesta pārtraukt savu darbību uz vairākiem gadiem.

Sākot ar 1922. gadu fabrika nomāta uz 10 gadiem akciju sabiedrībai. Fabrika izgatavoja galvenokārt kakao pulveri, kakao sviestu un dažādu šķirņu galda šokolādes.

***

1924.g. 4. norvembrî Teodora Rieģerta weeglais automobils us Saļàs un Dsirnawas eelu stuhra saduhràs ar autobusu, pee kam, saprotams zeeta automobils. Rieģerts zehla prasibu par nodariteem saudejumeem

***

1926.g. Pēc kara fabrika sāka atkal darbotees Pee fabrikas pa.ikušām mašīnām ir daudz jaunu klāt nācis, tā ka tagad ražošana ir sasneegusi agrāko līmeni. Patlabān fabrika nodarbina ap 260 strādneeku un kalpotāju, dēļ kureem ir eerīkotas jaunlaiku garderobes un ēdamās telpas. Spēcinoša gaias zupa top viseem ļaudim fabrikā izsneegta bez maksas.

***

1934. gadā Rīgas centrā uz lielā pilsētas pulksteņa Teodors Rigerts izvietoja sava uzņēmuma reklāmu, kas vēlāk kļuva par populāru satikšanās vietu un tika iesaukts par Laimas pulksteni.

***

Latvijas Kredītbanka atpirka Teodora Rīgerta saldumu fabriku par 280.000 latiem,kaut pārdevējs prasīja tik 240.000 latus

***

1936.g. Firmas «Šokolādes fabrikas akciju sabiedrība „Th. Riegert" reģistra folijā, uz tirdzniecības reģistra tiesneša 1936. gada 13. marta lēmuma pamata, ievests sekošs ieraksts: Saskaņā ar 1936. g. 10. febr. starp Teodoru Rigertu un Elinoru Rīgerts, šķ. Usačovs, kā iznomātājiem un Šokolādes fabrikas akciju sabiedrību „Th: Riegert" kā  nomnieci noslēgtā nomas līguma 3. S, sabiedrībaapņēmusies firmas nosaukumā vārdus „Th. Riegert" lietot tikai nomas līguma pastāvēšanas laikā. Pēc tā paša līguma 2. i z no
mās līgums pagaidām noslēgts uz 3 gadiem, t. i. līdz 1939. g. 31. martam;