Kornēlija Apšukrūma

Dzimusi 1937.gada 12.aprīlī Valkas rajona toreizējā Palsmanes pagasta "Dauguļos" saimnieka ģimenē. Viņa beigusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu, rakstījusi jau skolas literārajam žurnālam, kā arī piedalījusies literārajos konkursos.

Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, bet veselības problēmu dēļ pēc diviem gadiem mācības pārtraukusi. Apškrūmas darba mūžs saistīts ar Virešu pagasta bibliotēku. Darba gaitas tur viņa uzsākusi 1958. gada 1. septembrī, un tur aizvadīti vairāk nekā 43 gadi.

Daudzus gadus Virešu pagasta 1. bibliotēka bija viena no Latvijas labākajām bibliotēkām, uz kuru smelties pieredzi brauca kolēģi no visiem rajoniem. Apškrūmas darbs šajā laikā ir arī attiecīgi novērtēts – 1981. gadā viņa apbalvota ar medaļu "Par izcilu darbu", 1985. gadā piešķirta medaļa "Darba veterāns", 1987. un 1995. gadā dzejniecei piešķirti Latvijas Kultūras ministrijas Goda raksti. Jau 1975. gadā Apškrūmas vadītajai bibliotēkai piešķirts Teicama darba bibliotēkas nosaukums.

2007. gada 16. novembrī par nopelniem Latvijas labā Apškrūma saņem valsts apbalvojumu – Atzinības krusta Sudraba Goda zīmi. Par krājumu "Priekā un skumjās rakstīti panti" dzejniece 2007. gadā saņēma "Lielo lasītāju balvu", arī 2008. gadā par krājumu "Atnāc mani vēl satikt" un 2015. gadā par grāmatu "Dzirdēt ar sirdi" viņa saņēma šo pašu balvu.

Pagājušā gada aprīlī, īsi pirms dzejnieces 83. dzimšanas dienas, iznāca Apškrūmas jaunākā grāmata "Mīļumvārdi. Apsveikumi. Vēlējumi", ko klajā laidis apgāds "Zvaigzne ABC". Savukārt izdevniecībā "Jumava" 2020. gada augustā tika izdots dzejnieces lirikas krājums "Mirkļa pieskāriens".

****

Kultūras dzīves norises pagastā nebija iedomājamas bez Kornēlijas līdzdarbošanās, viņa ir bijusi klāt visā cilvēku dzīves gājumā, svētkos, no 1960.gada arī vadījusi bēru ceremonijas.Veikusi novadpētniecības darbu, audzinājusi jaunos autorus, vadot literātu klubu "Ezerlāse".

Pirmos dzejoļus uzrakstījusi bērnībā.1992.gadā izdota pirmā grāmata "Mājvieta. Mūža laikā izdotas vairāk nekā 50 dzejas grāmatas un neskaitāmos kopkrājumos lasāmi viņas dzejoļi . Dzejoļi šķiet vienkāršu vārdu pilni, taču patiesībā tie radās pēc smagiem pārdzīvojumiem un pat fiziskām sāpēm. 30 gadu vecumā viņai galvā tika konstatēts audzējs. Kornēlija pat jau bija izdalījusi savu iedzīvi, atradusi savam bērnam audžuvecākus un slimnīcā lūgusi Dievu, līdz noticis brīnums.

Savukārt 2010.g. jūnijā Kornēlijas mājā izcēlās ugunsgrēks, iznīcinot dzīvojamo guļbaļķu ēku, pirti, garāžu un visu iedzīvi. Nākamais trieciens dzejnieci skāra 2017.gadā - kamēr Rīgā tika operēta lauztā gūža, zagļi iztīrija Kornēlijas mājiņu, aiznesot gleznas, rotaslietas un pat Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, ko viņa saņēma 2007.gadā. Un pēc likteņa triecieniem, kas dzīvi sarežģīja pat elementāras sadzīves jomā, Kornēlija izvēlējās mūža nogali pavadīt pansionātā.