Oto Augusts Strandmans

Oto Augusts Strandmans arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts. Igaunijas premjerministrs (1919) un Igaunijas Valsts vecākais (1929—1931).

Dzīvesgājums

Dzimis 1875. gada 30. novembrī Rakveres apriņķa Undlas pagasta Vandu ciemā zemnieku ģimenē.

Mācījās Tallinas Aleksandra ģimnāzijā, tad Pēterburgas V un VII ģimnāzijās.

Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1899—1901) un Tartu Universitātē (1901—1903).

Pēc 1905. gada revolūcijas bija spiests doties bēgļu gaitās uz Šveici un Somiju (1905—1909), 

• 1903 - 1905 jurists Narvā un Tallinā
• 1904. – 1905. Tallinas pilsētas domes loceklis
• 1909. – 1917. Zvērināts advokāts Tallinā
• 1917. gadā Tallinas apgabaltiesas prokurors
• 1917. gadā Tallinas pilsētas dome
• 1917–1919 Apriņķa padomes loceklis
• 1917–1918 novada domes priekšsēdētājs
• 1918. gada Pagaidu valdības tieslietu ministrs
• 1918–1919 Pagaidu valdības lauksaimniecības ministrs
• , 1919-1 920 Satversmes sapulces loceklis
• No 1919. gada 8. maija līdz 1919. gada 18. novembrim Igaunijas Republikas premjerministrs un kara ministrs ( Otto Strandmana pirmā valdība )
• 1920. - 1937. gada I-V Saeimas loceklis
• 1920. gada 28. oktobris - 1921. gada 25. janvāris ārlietu ministrs un tieslietu ministrs
• 1921. gadā Pirmās Saeimas priekšsēdētājs
• 1924. gadā ārlietu ministrs, vēlāk finanšu ministrs
• 1927 - 1929 Igaunijas vēstnieks Polijā , Čehoslovākijā un Rumānijā
• No 1929. gada 9. jūlija līdz 1931. gada 12. februārim Igaunijas Republikas valsts galva ( Otto Strandmana otrā valdība )
• 1933 - 1939 Igaunijas vēstnieks Francijā , Beļģijā un Vatikānā
• 1940. gada Ziemeļu papīra un koksnes dzirnavu direktors 

No 1929. gada 9. jūlija līdz 1931. gada 12. februārim bija Igaunijas Valsts vecākais,

1930. gada februāra sākumā viņš oficiālā valsts vizītē apmeklēja Varšavu un Polijas anektēto Viļņas apgabalu, bet atpakaļceļā Rīgā 4. februārī īsi tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Zemgalu.

 No 1933. gada viņš bija Igaunijas sūtnis Parīzē (1933—1939), 1938. gadā arī Hāgas Starptautiskās tiesas loceklis.

1939. gadā viņš atgriezās dzimtenē, pēc Igaunijas okupācijas viņš dzīvoja savā dzimtajā ciemā.

Nošāvās 1941. gada 5. februārī, kad saņēma paziņojumu par ierašanos uz nopratināšanu NKVD.

Apbalvojumi

• 1920. gads - III Brīvības krusta 1. pakāpe ( 1920. gada 14. decembris )
• 1921. gads - Igaunijas Sarkanā Krusta III šķiras ordenis
• 1928. gads - Igaunijas Sarkanā Krusta pieminekļa 2. pakāpes 2. pakāpe
• 1928. gads - Tartu Universitātes tiesību goda doktors
• 1929. gads - Igaunijas Sarkanā Krusta memoriāls, 1. pakāpe, 2. pakāpe
• 1930. gads - Ērgļa krusta 1. šķiras ordenis ( 1930. gada 6. jūnijs )