Maks van der Stūls

Maksimilians "Makss" van der Stūls bija holandiešu politiķis un Darba partijas (PvdA) diplomāts un aktīvists. EDSO nacionālo minoritāšu komisārs no 1993. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. jūlijam.

Van der Stūls studēja jurisprudenci Leidenes universitātē, iegūstot tiesību maģistra grādu, kam sekoja pēcdiploma izglītība socioloģijā, iegūstot maģistra grādu sociālajās zinātnēs.

Van der Stūls no 1953. gada aprīļa līdz 1958. gada augustam strādāja par pētnieku Vjardi Bekmena fondā un no 1958. gada jūnija līdz 1965. gada jūlijam - Darba partijas partijas valdē.

Pēc 1960. gada Senāta vēlēšanām Van der Stūls tika ievēlēts par Senāta locekli.

Pēc 1963. gada ievēlēšanas Van der Stūls 1963. gada 5. jūnijā tika ievēlēts Pārstāvju palātas locekļa amatā.

Van der Stūls tika iecelts par valsts sekretāru ārlietu jautājumos Ministru kabineta sēdē, stājoties amatā 1965. gada 22. jūlijā.

Pēc 1967. gada vēlēšanām Van der Stūls 1967. gada 23. februārī atgriezās Pārstāvju palātā.

Pēc 1972. gada ievēlēšanas Van der Stūls tika iecelts par ārlietu ministru Den Uyl kabinetā, stājoties amatā 1973. gada 11. maijā.

Den Uyl kabinets krita īsi pirms pilnvaru termiņa beigām.

Pēc 1977. gada vēlēšanām Van der Stūls atgriezās Pārstāvju palātā, kas strādāja no 1977. gada 8. jūnija līdz 1977. gada 8. septembrim un atkal no 1978. gada 16. janvāra, strādājot par priekšsēdētāju, kas vadīja Pārstāvju palātas Ārlietu komiteju un pārstāvi Eiropas lietās.

Pēc 1981. gada vēlēšanām Van der Stūls atkal tika iecelts par ārlietu ministru kabinetā Van Agt II, kas stājās amatā 1981. gada 11. septembrī. Van Agt II kabinets sasniedza tikai septiņus mēnešus pēc pilnvaru termiņa beigām un tika aizstāts ar pagaidu kabinetu Van Agt III 1982. gada 29. maijā. Neilgi pēc tam Van der Stūls paziņoja, ka nekandidēs 1982. gada vēlēšanās.

Van der Stūls turpināja aktīvi darboties politikā, un 1983. gada jūnijā viņš tika izvirzīts par nākamo vēstnieku Apvienoto Nāciju Organizācijā no 1983. gada 1. jūlija līdz 1986. gada 1. augustam, kad viņš tika iecelts par Valsts padomes locekli, kas bija līdz 1993. gada 1. janvārim.

1992. gada decembrī Van der Stoels tika nominēts kā pirmais EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos no 1993. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. jūlijam. 

Van der Stoels 76 gadu vecumā aizgāja no aktīvās politikas un sāka darboties sabiedriskajā sektorā Pēc aiziešanas pensijā Van der Stoels turpināja aktīvi darboties kā cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizstāvis un aktīvists. Van der Stoels bija pazīstams ar savām prasmēm kā izveicīgs sarunu vedējs un efektīvs starpnieks.

1991. gada 17. maijā Van der Stūlam tika piešķirts valsts ministra goda nosaukums, un viņš turpināja komentēt politiskās lietas līdz pat savai nāvei 2011. gada aprīlī 86 gadu vecumā.