Ilga Kreituse

Ilga Kreituse Mākslas zinātniece. 1919-2001
Žurnāla “Māksla” galvena redaktore Ilga Kreituse (1959-1985)

Žurnāls “Māksla” tika izdots no 1959. līdz 1996. gadam.

Tas bija Latvijas Mākslinieku, Arhitektu, Komponistu, Kinematogrāfistu un Teātra darbinieku savienību ilustrēts mākslinieciskās kultūras kritikas un publicistikas žurnāls. Žurnāls bija paredzēts tēlotājmākslas, arhitektūras, mūzikas, teātra un kino nozares profesionāļiem, kā arī šo kultūras nozaru interesentiem, plašākai sabiedrībai.

Žurnālā tika publicēti teorētiski raksti un diskusijas par kultūru, aktuālo norišu apskati, kritikas un hronikas, raksti par kultūras vēsturi un personībām. Publikācijās žurnāls aptvēra gan Latvijas kultūras norises, gan pievērsās PSRS, citu sociālistisko valstu un arī kapitālistisko valstu kultūrai, veidojot plašu autoru un sadarbības partneru tīklu PSRS, Polijā, Vācijā, Francijā u.c. valstīs, kā arī nodrošinot regulārus darbinieku komandējumus PSRS ietvaros.

Žurnāla “Māksla” galvenie redaktori bija Ilga Kreituse (1959-1985) un Ēvalds Strods (1985-1996).

Būtisku ieguldījumu žurnāla darbībā devuši Arvīds Darkevics, Maija Augstkalna, Mihails Savisko, Ramona Umblija, Jānis Borgs, Elizabete Ķirule, Ilze Šarkovska, Laimonis Stīpnieks, Filips Izraelsons, Leons Balodis u.c. redakcijas darbinieki un ārštata autori.

Sākotnēji žurnāla redakcija atradās E. Smiļģa ielā 34, no 1962. gada K. Barona ielā 12, savukārt 1978. gadā pārcēlās uz jaunuzcelto Preses namu Balasta dambī 3.

1991. gadā janvārī, kad Preses namu ieņēma OMON vienības, redakcija pārcēlās uz pagaidu telpām Ausekļa ielā 9.

Žurnāls “Māksla” sākotnēji tika izdots četras reizes gadā. Jau sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem žurnāla redakcija ar radošo savienību atbalstu vairākkārt nesekmīgi centās pārliecināt LKP CK par nepieciešamību palielināt žurnāla periodiskumu, norādot, ka nepieciešams kvalitatīvāk sekot aktuālajām norisēm un nodrošināt atgriezenisko saiti ar lasītājiem un kultūras darbiniekiem.

No 1987. gada žurnālu izdeva sešas reizes gadā, no 1990. gada tas kļuva par ikmēneša izdevumu. 20. gadsimta 90. gados tehnisku un finansiālu iemeslu dēļ žurnālu izdeva nevienmērīgi, reizēm apvienojot numurus vai trūkstošo numuru vietā abonentiem izsūtot citus redakcijas izdevumus – grāmatas par aktieriem, rakstu krājumus u.c. izdevumus.

Ar 1991. gada 8. numuru redakcija mēģināja izdot arī žurnāla “Māksla” pielikumu bērniem “Dūdieviņš”.

Laikā no 1959. līdz 1990. gadam žurnāla metiens svārstījās no 12000 līdz 18000 eksemplāru.

1991. gadā tas samazinājās līdz 6000 eksemplāru, turpmākajos žurnāla pastāvēšanas gados sasniedzot vien 1300-2000 eksemplāru.

Padomju varas periodā žurnālam bija plašs abonentu loks, laika periodā no 1978. – 1985. gadam žurnālam bija vidēji 10000-12000 abonentu. Žurnālu abonēja arī lasītāji ārpus Latvijas robežām, tai skaitā ap 2000-2500 abonentu PSRS robežās, ap 300-400 latviešu diasporas pārstāvju ārzemēs. Plašā abonentu loka ārpus Latvijas dēļ redakcija nereti bija spiesta risināt jautājumus par kavētām piegādēm, nepareizi norādītām adresēm u.tml. jautājumiem.

Žurnāla numuriem no 1959. līdz 1991. gadam pievienoja arī īsas rakstu anotācijas krievu, no 1979. gada arī angļu valodā. Žurnāls “Māksla” bija kvalitatīvi iekārtots un bagātīgi ilustrēts, regulāri Latvijas un visas PSRS mēroga konkursos saņemot augstu novērtējumu par māksliniecisko kvalitāti un tehnisko noformējumu.

Tomēr reizēm tipogrāfiju vainas dēļ radās problēmas ar žurnāla drukas kvalitāti – līdz lasītājiem dažkārt nonāca nebrošēti, nepareizi iespiesti vai apgriezti žurnāla eksemplāri ar sliktas kvalitātes attēliem.

Sākot ar 1987. gadu aktīvi tika palielināta žurnāla krāsainība, tika meklēti veidi kā aizvien racionālāk izmantot pieejamo iespiedplatību, ar ilustrācijām aptverot visas žurnālā pārstāvētas jomas.

1992. gadā žurnāla “Māksla” redakcija kļuva par atsevišķu valsts uzņēmumu. Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un 20. gadsimta 90. gados pasliktinājās žurnāla finanšu situācija, strauji pieauga izdošanas izmaksas. Situācijas uzlabošanai redakcija aktīvi meklēja valsts iestāžu un privāto uzņēmēju atbalstu, izdeva kriminālromānu sēriju u.c. grāmatas, nodarbojās ar dažādu iespieddarbu salikšanu pēc pasūtījuma.

1996. gadā redakcija kļuva par SIA un tika privatizēta.
Uzņēmumu likvidēja 1997. gadā.
Par zināmu žurnāla “Māksla” turpinājumu var uzskatīt žurnālu “Māksla Plus”, kura izdošanā no 1997. – 2010. gadam iesaistījās daudzi žurnāla “Māksla” redakcijas darbinieki.

Tematisko kolekciju papildina Latvijas Valsts arhīva fonda Nr. 656 “Žurnāls "Māksla", sabiedrība ar ierobežotu atbildību” dokumenti. Latvijas Valsts arhīvā glabājas dokumenti par žurnāla redakcijas darbu laikā no 1959. līdz 1997. gadam, tai skaitā redaktora pavēles, sanāksmju protokoli, sarakste, redakcijai piešķirtie apbalvojumi, manuskripti, redakcijas fotoarhīvs (teātra izrādes u.c. kultūras pasākumi), finanšu dokumenti u.c. materiāli. Tematiskā kolekcija apkopo Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva fonda Nr. 72 Žurnāls “Māksla” un Nr. 1 fotodokumentus.
Šobrīd kolekcijā iekļauti vairāk nekā 100 foto dokumenti, no fonda 72. Žurnāls “Māksla”, kas lielākoties ataino skatuves mākslas norises, tomēr kopumā fondā ir teju 1000 foto dokumentu, kas aptver plašu kultūras nozaru atspoguļojumu.
Jāņem vērā, ka pie žurnāla “Māksla” vizuālā noformējuma un satura veidošana ir strādājuši daudzi zināmi un profesionāli fotogrāfi, tamdēļ publiskā vidē daļai dokumentu ir pieejamības ierobežojumi. Plašāku informāciju skatīt MeklēLNA.
MeklēLNA nodrošina piekļuvi Vienotajai valsts arhīvu informācijas sistēmai, kurā atrodama informācija par Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) arhīvos glabāšanā esošajiem fondiem, lietām un dokumentiem.