Gaida Grundberga

7. septembrī mūžībā devusies tēlniece Gaida Grundberga (29.12.1928. – 07.09.2021.), kuras daiļradē bijuši gan monumentālie ansambļi, gan daudzu iemīļotais “Kumeliņš” Bastejkalnā un citi radošie darbi.

Atvadīšanās no tēlnieces Gaidas Grundbergas notiks 10. septembrī, plkst. 15.00, Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Krimuldas pagastā.

Gaida Grundberga mācījusies no 1945. līdz 1950.g. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā programma nepastāv). Māksliniece turpinājusi studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un to absolvējusi 1956.gadā ar diplomdarbu “Lāčplēsis”, diplomdarba vadītājs bija tēlnieks Teodors Zaļkalns (1876-1972). Studiju laikā māksliniece apguvusi plastiskās zināšanas arī pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem - Kārļa Zemdegas (1894-1963), Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986). LMA G.Grundbergas studiju biedres bija arī tēlnieces Valentīna Helmūte, Zenta Zvāra (1924-2001), Guna Zvaigznīte un tēlnieks, gleznotājs Arvīds Teodors Kravinskis (1922-2008).

Pēc LMA beigšanas Grundberga saņēma pasūtījumu veidot Jāņa Šilfa (Jaunzema) portretu Esplanādes parkā (1960, bronza, arh. Kārlis Plūksna (1906-1973), demontēts 20.gs. 90. gados). Darbs tika veidots LMS (Latvijas Mākslinieku savienības) “Mākslinieku nama” darbnīcā nr.80 un LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā (LMK) “Māksla”, Gaujas ielā 1,5, Rīgā. Darba procesā tikušas apgūtas prasmes portreta veidošanai pēc fotogrāfijas un tā pielāgošanai veidojuma materiālam.

Gaida Grundberga izstādēs sākusi piedalīties, vēl būdama LMA studente, kopš 1954.gada. Tēlnieces darbi tikuši eksponēti I Karikatūru izstādē (1962), Republikāniskajās Tēlotājmākslas izstādēs (kopš 1957.g.), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (tag. Rīgas Tēlniecības kvadrinnāle, kopš 1958.g.), Jauno mākslinieku izstādēs (1962,1963). Īpaši jāatzīmē, ka G.Grundbergas darbs “Miers” bijis iekļauts arī PSRS ekspozīcijā Francijā (Rodēna muzejs, Parīze, 1966). Māksliniece piedalījusies arī biedrības “Latvijas Tēlnieku centrs” izstādēs: “Cilnis”, “Rudens-94” (Tēlnieku nams, 1994), “Upe” (Tēlnieku nams, 1995), “Tēlniecība-96” (LMS galerija, 1996), “Saskarsme”(Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2005). Piedalījusies izstādēs arī citviet Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā un Dānijā. Aktīvi piedalījusies arī LMS izstādēs “Rudens” (līdz 1999) un “Mākslas dienas” (1963-2017). Nozīmīgākās personālizstādes - LNMM (1967),“Mūžības tēma” (LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams, 1984), ar grafiķi Egilu Bormani (Turaidas muzejs, 1995), salonā “Vecrīga” (2001).

Māksliniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedres kandidāte no 1956.gada un biedre kopš 1959.gada, jāatzīmē, ka rekomendācijas māksliniecei izsniedza LMA mācībspēki – keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984), tēlnieki Kārlis Zemdega un Emīls Melderis. G.Grundberga aktīvi darbojusies LMS, bijusi ievēlēta MF Tēlniecības mākslas padomēs, kur dalījusies praktiskajās zināšanās ar kolēģiem un bijusi LMS valdē atbildīgā par sadarbību ar novadiem. Pašai māksliniecei īpaša radoša sadarbība bijusi ar Alūksni, Gulbeni, Trapeni, Gaujienu.

Māksliniecei bija arī izteikta vēlme veidot lielizmēra kompozīcijas publiskajā telpā pilsētvidē un plenērā. Tēlniecības darbi tapuši sadarbībā ar LMS LMK “Māksla”, kur strādāja pieredzējuši meistari - tēlnieks Mārtiņš Šmalcs (1939-2000), kaparkalšanas meistars Voldemārs Bružuks (1940-2019), Modris Miesnieks, akmeņkaļi Maksims Nikonovs, Ivans Golovenko, Ivars Feldbergs u.c., bronzas liešanas meistari Guntis Dubovs, Aivars Jansons. Mākslinieces darbi un to izpildījuma plastiskums organiski iekļāvās dažādo darbu novietnes arhitektoniskajā risinājumā.

Rīgas pilsētvidē atrodas atpazīstama Grundbergas dekoratīvā skulptūra “Kumeliņš”, kas uzstādīta Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna (bronza, 1962, restaurēta 2010, restaurators tēlnieks Genadijs Stepanovs).

Nozīmīgi ir Gaidas Grundbergas monumentālie darbi: Otrā Pasaules kapi Brāļu kapu ansamblis Gulbenē (1967, kopā ar tēlnieci Ilgu Zandbergu (1932-2013), arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010)), objekts-stēlu “Lāčplēša cīņa ar bruņinieku” (kapars, Aizkrauklē, 1984), piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (1983, arhitekts Juris Pētersons (1931-2015)), Anšlava Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā (2006), piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo (pie Krimuldas baznīcas, granīts, 2001) u.c.

Māksliniece bija autore profesionāli izpildītiem PSRS ideoloģiskiem darbiem, kas pēc 1990.gada tika demontēti - V.Ļeņina pieminekļi (kopa ar tēlnieci Z.Zvāru, arh. Arno Heinrihsons, paredzēts Krāslava, 1960, bet uzstādīts Baldone, 1986, kapars), Ņemanā (Krievija, kapars, 1960), Alūksnē (arhitekts O.Krauklis, granīts, 1970), Imantam Sudmalim Liepājā (ar tēlnieku Valdi Albergu (1922-1984), arhitekti Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Ivars Strautmanis (1932-2017), bronza).

Tēlnieces daiļradē ir gan liriskas, gan romantizēti heroiskas noskaņas, viņa ļoti labi pārvaldījusi skarbā stila stilizācijas tektonisko izteiksmes veidu un līdzās monumentāliem darbiem darbojusies mazo formu tēlniecībā, sadzīves, portreta, animālijas žanrā, izmantodama dažādus materiālus - bronzu, vara kalumu, granītu.

Gaida Grundberga bijusi Alūksnes Goda pilsone kopš 1978.gada un tikusi izvirzīta LPSR Valsts prēmijai.

Priediena kapos kopēja kapavieta ar Teodoru Grundbergu (1924-1973)., Ievu Grundbergu (1893-1985), Jūliju Grundbergu (1922-2017) un Dzidru Grundbergu (1930-2020).