Grigorijs Pasītis

Dzimis 1836. gada 3. novembrī (22. oktobrī pēc VS) Ķoņu pagasta "Vingās" latviešu zemnieka Anča (vēlāk Antonija) Pasīša un viņa sievas Maretes (vēlāk Marinas) deviņu bērnu ģimenē. 1847. gadā kopā ar vecākiem pārgāja pareizticībā un no Kriša kļuva par Grišu (Grigoriju). Mācījās Rūjienas-Ternejas Sv. Trīsvienības pareizticīgo draudzes skolā un Rīgas garīgajā seminārā (1851—1859), studēja Pēterburgas Garīgajā akadēmijā (1861—1865).

1867. gadā Rūjienā aprecējās ar pareizticīgo priestera meitu Adelaidu Znamensku, viņu laulībā piedzima deviņi bērni. Strādāja par Rīgas garīgā semināra skolotāju, no 1869. gada bija vēstures un krievu valodas skolotājs Tallinas ģimnāzijā (Gymnasium zu Reval), no 1876. gada Rīgas guberņas ģimnāzijas skolotājs, Pētera un Pāvila pareizticīgo brālības lietvedis, tad Rīgas Nikolaja ģimnāzijas inspektors un no 1881. gada latviešu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

Līdztekus dibināja un vadīja Rīgas latviešu dziedāšanas biedrību, bija Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšnieks (1880—1881), "Dienas Lapa" atbildīgais redaktors (1899—1903).

1897. gadā Pasītis pensionējās un dzīvoja Stāmerienā, kur no 1899. gada par Stāmerienas pareizticīgo baznīcas priesteri kalpoja viņa znots Nikolajs Šalfejevs (Шалфеев), kas dievkalpojumus turēja baznīcslāvu, latviešu un vācu valodās. 1907. gadā viņš pārcēlās pie vecākās meitas ģimenes uz Dubultiem, kur mira 1908. gada 26. (13.) martā.