Ernests Feldmanis (Laukvīrs)

Ļoti interesants cilvēks bija – Ernests Feldmanis (Laukvīrs) – jūrnieks, tālbraucējs kapteinis, kuģa īpašnieks, publicists.

Dzimis 1891.30.05. Aizputē – miris 1970.26.03. ieslodzījumā. 1913. gadā beidzis Liepājas jūrskolu. Tad devies uz ASV. Avīzē ,,Latvija Amerikā’’(1963.08.28) ir raksts – Cilvēku dīvainie likteņi. Tur rakstīts - Ernesta Feldmaņa (Laukvīra) dzīves stāsts, no kura mums zināmi samērā īsi posmi, rāda cilvēku dažādos apstākļos, kur vienmēr viņš bijis situācijas kungs, tikai tā noslēgums drūms. Bostonā uz dzīvi apmētās jauns puisis ar labi veidotu atlēta ķermeni un kupliem matiem. Viņš negāja kā citi fabrikā strādāt, bet apzinādamies savu vīrišķo pievilcību, izmēģināja laimi kā modelis kādā vietējā mākslas skolā. Ilggadīgā bostoniete L. Karlsone zina stāstīt, ka Laukvīrs arī dzejojis, bijis neprecējies. Tautietēm viņš dāvinājis savus foto. Laukvīra literārā darbība izpaudās kreiso presē, kur bija lielākas iespējas, plašāki laikraksti. 1917. g. laikrakstā ,,Strādnieks’’ publicēts viņa stāsts ,,Tēvijas nodevējs," tad „Starp uguns vīriem" u. t. Par šiem Laukvīra prozas darbiem kāds recenzents ..Nemierā" raksta: „E. Laukvīrs ir pretstats, pavisam kas jauns un neparasts rakstniecībā. Mēdz teikt, ka rakstnieks nerodas kā no gaisa nokritis meteors, piepeši un pārsteigti, viņam vajadzīgs laiks, lai spētu sagatavoties un izaugt... Ar Laukvīru tas tā nav. Viņš parādās vispirms kā rekordists stāstu rakstniecībā, jo vēl neviens šejienes rakstnieks nav uzrakstījis tik garu stāstu..."
Bez prozas Laukvīrs publicējis arī dzejoļus uz pastkartītēm kopā ar savu attēlu, anonīmi. E. Laukvīram Minkas apgādā ,,Latvija" iznākusi pastkarte ar dzejoli ,,Neraudi." Ir zināms, ka E. Laukvīrs pēc Latvijas valsts nodibināšanās devies atpakaļ un apmeties uz dzīvi Liepājā. Braucis par jūrnieku uz Latvijas kuģiem, tad nopircis pats savu kuģi un uzsācis jaunu dzīvi. Lai izbēgtu no pagātnes emigranta rēga, viņš Liepājā pārdēvējās par Feldmani un ir pazīstams kā ,,Vaidavas" kuģa īpašnieks un kapteinis. Vienu otru reizi viņš iegriežas ,,Kurzemes Vārda" redakcijā, aiznes dažus rakstus, jo Amerikā iesāktais pavediens tik viegli nav pārraujams. E. Feldmani labi atceras arī Kr. Grāmatnieks, bet Feldmanis nekad nav ko tuvāk stāstījis par savu agrāko dzīvi. Trīsdesmitos gados viņam iznāca grāmata „Ar Vaidavu uz Gambiju," ar E. Laukvīra vārdu. Acīmredzot Feldmanis turpināja samērā dēkainas gaitas, apceļojot seno latviešu koloniju. Kā bijušais Amerikas emigrants varēja iegūt kuģi? Par to Kr. Grāmatnieks savā atmiņu grāmatā ..Dzintara krastā" stāsta sekojošo: „Tā Liepājā palika arī kapteinis Ernests Feldmanis, kam pašam bija savs kuģis, bet sava smagā rakstura dēļ viņš tik ilgi gatavojās Zviedrijas braucienam, kamēr sagaidīja krievus un pie tiem palika. Spānijas pilsoņu kara laikā Feldmanis bija piegādājis republikāņiem degvielas un munīcijas, un par nopelnīto naudu nopircis kuģi. Krieviem iebrūkot Latvijā, viņš gatavojās ar savu kuģi pārbraukt uz Zviedriju, bet šo braucienu organizēja tik atklāti, ka modināja vācu drošības policijas interesi, kas kuģi beidzot Liepājas ostā apķīlāja un uzlika uz tā savu sardzi. Kādā Liepājas uzlidojumā kapteini Feldmani bumbas sprādzienā smagi kontuzēja un viņam par bēgšanu katra interese pārgāja."

1990.15.12 laikrakstā ,,Literatūra un Māksla’’ publicēti disidenta Jāņa Jahimoviča dienasgrāmatas fragmenti. ,,Tā pirmoreiz uzzināju par Feldmani. Arī par Iļju Ripsu. Viņš bija tas, kurš 1968. «gadā pie Brīvības pieminekļa tolaik Ļeņina ielas un Raiņa bulvāra krustojumā pacēla plakātu «Rokas nost no Čehoslovakijas!», aplēja sevi ar benzīnu un aizdedzinājās. Viņam saklupa virsū kaut kādi jūrnieciņi un paglāba gan no drošas nāves, gan arī no lieliem apdegumiem. Pēc tam viņu apcietināja un pataisīja par psihiski nenormālu. Drīz Iļja Ripss un Ernests Feldmanis, arī es nokļuvām vienā 103. kamerā. Matemātikas students, pensionārs bijušais jūrnieks un Krāslavas rajona kolhoza «Jaunā gvarde» priekšsēdētājs. Ebrejs, latvietis un polis. Trīs politieslodzītie vienā kamerā. Mums bija, ko runāt, un mēs to darījām, priecādamies par domu un uzskatu tuvību. Feldmanis bija ražena, atlētiska auguma vīrs, gudrs, pieredzējis, pilnībā prata angļu, vācu, franču valodas. Agrāk bijis kuģa kapteinis. Izbraukājis uz beļģu, vācu, angļu kuģiem. Bijis viens no Bostonas revolucionāro matrožu arodbiedrības vadītājiem. Taču ātri aptvēris, kas īstenībā ir boļševisms un novērsies no tā. Latvijas laikā dzīvojis turīgi, viņam piederējis velkonis. Sarakstījis grāmatas «Ar «Vaidavu» uz Gambiju» un «23 000 kilometru jūras ceļojuma». Tās izdotas 1934. gadā un parakstītas ar pseidonīmu Ernests Laukvīrs. Padomju laikā strādājis par pasniedzēju jūrskolā. Tomēr paralēli daudz interesējies par politiskām lietām: valsts uzbūves formām, mazo nāciju ieguldījumu pasaules kultūrā, fašisma un boļševisma hegemonisko būtību utt. Kratīšanā čekisti atņēmuši divpadsmit viņa darbu manuskriptus. Sākumā septiņdesmitgadīgo sirmgalvi ieslodzīja «stūra mājas» pagrabā. Dažu mēnešu laikā «speciālisti» sabeidza viņa veselību. Kad čekā izstudēja konfiscētos manuskriptus, pusi uzreiz sadedzināja, bet Feldmani iegrūda Rīgas cietuma slimnīcas izolatorā pie psihiski slimiem kriminālnoziedzniekiem.  Tikai tad, kad par Feldmaņa mocīšanu izdevās paziņot ārpasaulei un tuvi radinieki sacēla troksni, sirmgalvi pārveda uz 103. kameru. Tā mēs satikāmies. 1969. gada septembrī pēc tiesas, kurā neviens tā arī netika skaidrībā, kāpēc apsūdzētais Jahimovičs atzīts par psihiski slimu, man tomēr piesprieda ieslodzījumu Butirku cietumā Maskavā. Atvadījos no Iļjas, no Ernesta. Pēc tam viņus vairs neesmu sastapis. Ernests Feldmanis nomira 1970. gada 26. martā cietuma kamerā pēc otrreiz pārciestas kuņģa operācijas. Savā mūžā neesmu saticis otru tik lielu personību, tik stipru, nesalaužamu cilvēku, kāds bija Ernests. / Vēlāk vairākas reizes pūlējos pārliecināt Ernesta Feldmaņa meitu, ka nepieciešams nodot atklātībai tēva lietu, pavēstīt par viņa bojāeju cietuma psihiatriskajā slimnīcā. Bet «orgānu» iebiedēta, viņa katrreiz atteicās, lūgdamās to nedarīt. Acīmredzot meita ļoti baidījās par savas ģimenes turpmāko likteni. Pat pēc nāves Ernests Feldmanis bija bīstams režīmam.’’

1933. gadā Liepājā A. Schtamera spiestuvē izdots Ernesta Laukvīra stāsts ,,Vārdi un darbi’’. 1934. gadā ar pseidonīmu Ernests Laukvīrs izdotas divas viņa grāmatas - ,, Ar ,,Vaidavu" uz Gambiju" un ,,Jūras zvejniecība kā Latvijas pamats’’. Liepājas muzeja fondos pieejams viņa manuskripts ,,Dzintars’’. Bet padomju režīma kalpi viņam atņēma un iznīcināja 12 manuskriptus.