Aīda Granta

Vakar vakarā no dzīves šķīrusies Aīda GRANTA Aīda ir aizvadījusi garu darba mūžu. Viņas labākie draugi un rūpju bērni bija dzīvnieki. Brieži, stirnas, lāči, tīģeri, begemots.... Bet paši mīļākie - zirgi. Ar tiem viņa iepazinās Rīgas cirkā, kopā ar tiem aizbrauca tālajos ceļos no viena cirka uz nākamo, un tad atgriezās atpakaļ. Dzīvniekus nekad neatstāj vienus. Mākslinieki ar tiem trenējas un apgūst trikus, dzīvnieku kopēji un sargi ir ar tiem kopā dienu un nakti. Tāds bija Aīdas Grantas darbs. 70.gadu sākumā Aīda sāka strādāt ar cirka zirgiem. Vairāku gadu garumā izbraukāja viesizrādes, tad atgriezās. Sāka strādāt Rīgas Zoodārzā, bet 1989.gadā bija darbs Rīgas cirkā. Te viesizrādēs bija ieradies Jurijs Jermolajevs ar 32 zirgiem! Un visus tos vajadzēja apmīļot, apčubināt un arī naktī uzmanīt. Viesizrādes beidzās, bet citi mākslinieki ar citiem zirgiem brauca vietā. Cirks bez zirgiem jau nemaz nav cirks! Cirks nevarēja iztikt bez Aīdas, Aīda neredzēja savu dzīvi bez cirka. Līdz pat 1999.gadam, kad pienācās pensija par izdienas gadiem, kad bija laiks atpūsties. Atpūsties pēc trauslajām naktīm siena pantā blakus sitajai zirgu elpai, atpūsties pēc garajiem ceļojumiem cauri visai Krievijai vasarā vai ziemas spelgoņā preču vagonos, pavadot cirka dzīvniekus gan uz nākošām izrāžu pilsētām, gan atpakaļ uz Rīgu. Kopā ar mammu Rīgas cirku kā savas mājas pieņēma arī Olita. Laiks pēc cirka Aīdai pagājis meitas Olitas ģimenē kopā ar mazdēlu Markusu. Droši varu apgalvot, ka Aīdu pazīst lielā cirka ģimene – mākslinieki, kas daudzu gadu garumā ieradās šeit viesizrādēs un mākslinieki, ar kuriem kopā būts citos cirkos. Ar pateicību Aīda noteikti paliks cirka atmiņā. Olita, Ivan, Markus, mēs esam kopā ar Jums Jūsu skumjās...

S. Smiltene