Ludmila Timoščenko

Mūžībā devusies profesore, izcila pedagoģe ar pusgadsimta darba stāžu, Goda daugavpiliete Ludmila Timoščenko (15.08.1939 Orlas apgabalā - 12.01.2022 Daugavpilī).

Dzimusi 1939. gada 15. augustā Orlas apgabala Lielās Černas ciemā. Kad sākās Otrais pasaules karš, Ludmilai bija divi gadi. Bet jau četru gadu vecumā viņu ar vecākiem, brāļiem un māsām nacisti ieslodzīja koncentrācijas nometnē. Uz kādu laiku ģimene bija ievietota Salaspils nometnē, pēc tam Rēzeknē, Bolderājā, bet atbrīvošanu sagaidīja koncentrācijas nometnē pie Dancigas. Par to, kā arī par daudzu simtu bērnu – nacisma upuru – likteņiem stāstīts viņas grāmatā „Bērni un karš”.

Ieslodzījums uz visu atlikušo dzīvi iedragāja Ludmilas veselību. Sešpadsmit gadu vecumā viņa vairs nespēja staigāt un divus gadus pavadīja nekustīgi. Vienīgi pateicoties ārstu un māsas Tamāras pūlēm, viņa atkal iemācījās staigāt. Tiesa, slimības recidīvi bija arī vēlāk, taču gribasspēks un darba mīlestība bija nelokāma.

Ludmila bija vienīgā no ģimenes, kas ieguva augstāko izglītību. 1965.gadā viņa pabeidza Daugavpils Pedagoģisko institūtu un pēc neatlaidīgiem pūliņiem ieguva habilitētās doktores grādu (1994). Ludmila Timoščenko bija pedagoģe ar pusgadsimta darba stāžu. Divpadsmit gadus pēc pedagoģiskās skolas absolvēšanas L.Timoščenko strādāja par skolotāju Dagdā. Vēlāk iestājās darbā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI).

Par profesores Timoščenko darba spējām liecina vairāk nekā 200 publikācijas, kas tulkotas daudzās pasaules valodās, tajā skaitā vairāki desmiti grāmatu un monogrāfiju, daudzās mācību grāmatas, rakstu krājumi, zinātnisko konferenču tēzes, avīžu un žurnālu publikācijas. L.Timoščenko piedalījusies Latvijas un starptautiskajās konferencēs, kongresos un simpozijos. Laika posmā no 1970. līdz 1992. gadam viņa bija Daugavpils skolotāju un studentu kluba „Fakel” vadītāja un kopā ar studentiem rūpējās par bērniem-bāreņiem.

1972.-1985. gadā - DPI Pedagoģiskās biedrības priekšsēdētāja vietniece, 1986.-1991.gadā – Daugavpils Pedagogu biedrības priekšsēdētāja.

No 1988.gada bija Nepilngadīgo nacistiskajā režīmā cietušo biedrības vadītāja.

Ludmilai Timoščenko piederēja unikāla Ābeču kolekcija, ko viņa savākusi ilgajā darba mūžā. Kolekcijā ir vairāk nekā 2000 eksponātu. Ābeces ir izdotas dažādos laikos un dazādās valodās. Kolekcijā ir latviešu ābeces (sākot ar mācītāja Glika un Vecā Stendera ābeču faksimilizdevumiem un beidzot ar mūsdienu izdevumiem), krievu, igauņu ābeces, spilgtas indiešu ābeces, kas izdotas angļu un gudžarati valodā, ungāru, spāņu, vācu, ķīniešu, armēņu, ābeces Krievijas ziemeļu tautu valodās, kā arī daudzas citas.

Kolekcija uzdāvināta Daugavpils Universitātei. «Tad, kad manā kolekcijā bija 1300 ābeces, 1301. ābece jau bija manis pašas sarakstītā,» viņa stāstīja. Ābeču kolekcija noteikusi arī profesores zinātniskās intereses un metodiskās ievirzes. Laika gaitā izstrādāta valodas apguves metodika, izdotas vairākas mācību grāmatas krievu valodas apguvē jaunāko klašu skolēniem, sagatavoti jaunāko klašu skolotāji un pirmsskolas mācību iestāžu audzinātāji.

L.Timoščenko apbalvota ar vairāk nekā 50 Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Goda rakstiem, Pedagoģiskās biedrības V. Seiles prēmiju, Vissavienības tautas sasniegumu izstādes diplomu, DPI prēmijām, piemiņas zīmi „Jauniešu audzinātājs”. 2005.gadā viņai piešķirta Daugavpils domes balva "Goda daugavpilietis".

2007.gadā Viskrievijas Patriarhs Aleksijs II Ludmilai Timoščenko par nopelniem piešķīra ordeni ar rubīniem.

Mirusi 2022. gada 12. janvārī. Apbedīta Ilūkstē.