Kārlis Felcis

Dzimis Zvārdes pagasta pusgraudnieka kalēja Andreja un Jūles ģimenē. Reģistrēts baznīcas grāmatā ar uzvārdu Pelcis. Kārlis pārlabo uz Felcis 1940.gadā, kad strādā Tautas milicijā. Tēvs Andrejs dzimis 23.03 1865.g. Andreja tēvs Jēkabs dzimis 1836.g. Sievu sauca Made. Jēkaba tēvs bija Juris - varētu būt dzimis 19.gs. 1.desmitgadē. Ģimenē vienīgais dēls un 5 māsas: Lavīze (1887.-), Alma Matilde (1891.-), Olga (1898.-), Alma (1902.-), Līna (1904.-). Vācu okupācijas dēļ 1915.gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Veļikije Luku pilsētā pierakstās sarkanajā gvardē un viņu nosūta  uz 18. divīziju Ziemeļu frontē, kur karo no 1918.-1919.gadam bruņuvilciena ekipāžā. Kārlis apgūst Maksima markas ložmetēju un kļūst par 1. numuru, tas ir, ložmetējnieku.  Divīziju tobrīd komandē lietuvietis Hieronims Uborevičs, kurš, starp citu, ar zelta medaļu absolvē Daugavpils ģimnāziju. Lielgabala granātas eksplozijā tiek pārsviests pāri šķūnim un tiek smagi  kontuzēts un no tiem laikiem visu mūžu trīc rokas. 20.-to gadu sāk. atgriežas Latvijā un iziet dienestu Latvijas armijā. Strādā un dzīvo laukos Saldus pusē. Darbi visdažādākie - krāšņu mūrēšana, dzelzceļa būvniecība uc.  20.-to gadu beigās nodibina ģimeni, kurā piedzimst 3 bērni: Voldemārs (1929-1971), Linards (1930-1999) un Dzidra (1933-2007). 1940.gadā, nodibinoties padomju varai, sāk strādāt Tautas milicijā. 1941.g. strādā par Kuldīgas apriņķa milicijas pasu nodaļas priekšnieku. Uzreiz pēc kara sākšanās pienāk pavēle, ka Kārlis iecelts pa Kuldīgas apriņķa milicijas priekšnieku, bet jau jāpamet Latviju. Krievijā iestājas jaundibinātajā latviešu divīzijā, visu 2.pasaules karu nodien latviešu rezerves pulkā Gorohovecā par amunīcijas noliktavas pārzini. Pēc kara turpina dienestu Iekšlietu ministrijā. Viņu nosūta darbā uz Kuldīgu. Sākumā kādu laiku dien par rajona Iekšlietu daļas priekšnieka vietnieku, pēc tam viņu ieceļ par Pasu galda priekšnieku. No 1954.gada līdz pat pensijai 1966.gadā strādā Rendā par ciema milicijas pilnvaroto. Atvaļinās vecākā leitenanta dienesta pakāpē. Rūdīts mednieks un makšķernieks visu mūžu. 2 mazbērni - Inese (1955) un Ainars (1958), 6 mazmazdēli - Sandis (1983-2014) un Madars (1989), kā arī Renārs (1984), Elgars (1986), Ingmārs (1990) un Valdemārs (2000) un 8 mazmazmazbērni.

Par Kārli vairāk var izlasīt žurnālā Zvaigzne 1968. Nr.21.,  sk. www.periodika.lv. - http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa/issue:54930/article:DIVL209/query:Felcis%20Kārli%20 un raksts avīzē Padomju Dzimtene (Kuldīga) par pensijā pavadīšanu ar nosaukumu: Sirms jaunu lemesi kaļ strēlnieks sarkanais - sk. www.periodika.lv - http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa/issue:376237/article:DIVL38/query:Kārlis%20Felci%20, 1966.21.05. Kā arī atmiņas par pilsoņu karu- Bargo dienu gaitas, Padomju Dzimtene, 1963.23.02. Apbalvots ar ordeni Goda Zīme 1965.gadā.  Augstākās Padomes prezidija dekrēts publicēts 1965.27.07.