Ērika Tipaine

27. martā 98 gadu vecumā mūžībā devusies talantīgā Latvijas Filharmonijas soliste, mecosoprāns Ērika Tipaine.

Skanīgās balss īpašniece savas karjeras laikā ar koncertiem apceļojusi ne tikai visu Latviju, bet arī Padomju Savienību un Eiropas valstis, izpildot plašu repertuāru – no mazāk zināmām latviešu komponistu dziesmām līdz vokāli simfoniskiem darbiem.  

"Klasika" šajā skumju brīdī domās ir kopā ar dziedātājas tuviniekiem, kādreizējiem kolēģiem, talanta cienītājiem un aicina kavēties atmiņās par mākslinieci, noklausoties 2013. gada 20. septembra "Benefici", kurā dziedātāju sveicām 90. gadskārtā. Tajā skan mākslinieces ieraksti, kā arī atmiņu stāsti, ko jubilejas priekšvakarā tika ierakstījusi Inta Pīrāga.

Šajā raidījumā Ērika Tipaine atceras solistes darbu Latvijas Filharmonijā, dažu labu amizantu epizodi no koncertbraucieniem Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī stāsta par savu saistību ar kino mākslu.  

Ērika Tipaine dzimusi 1923. gada 20. septembrī Baltkrievijā. Viņas tēvs Nikolajs Tipainis bija matemātikas, fizikas un dziedāšanas skolotājs, kā arī bija bija apguvis dažādu mūzikas instrumentu spēli un atbalstīja arī meitas muzikālos centienus. Viņa studēja Latvijas Konservatorijas vokāla nodaļā, paralēli strādājot kā bibliotekāre Latvijas PSR Valsts bibliotēkā.

Pēc konservatorijas absolvēšanas Ērika Tipaine dziedāja Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī, bet pēc tam pievērsās koncertēšanai kā soliste Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Viņa tika daudz aicināta piedalīties koncertos gan Latvijā, gan Padomju savienībā un Eiropas valstīs.

Aktīvi koncertējot, laikā no 20. gs. 50. līdz 70. gadiem viņa viesojusies visdažādākajās vietās – no Atlantijas okeāna līdz Kazahstānas stepēm un ziemeļu ledus ieskautajai Vorkutai. Ērika Tipaine izcēlās ar plašu diapazonu un spēju izpildīt dažādu repertuāru – kā Alfrēda Kalniņa un Oļģerta Grāvīša dziesmas, tā iespaidīgus vokāli simfoniskos darbus, piemēram, Bēthovena 9. simfoniju, Mocarta “Rekviēmu”, Hendeļa “Mesiju”, un neskaitāmus citus latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus.

Lai gan viņa bija klasiskā dziedātāja, ir uzstājusies arī kopā ar Rīgas estrādes orķestri, kā arī iedziedājusi dziesmas filmai “Kā gulbji balti padebeši iet”.

Visbiežāk viņa uzstājās kopā ar pianistiem Hermani Braunu un Vilmu Cīruli. Pēc vokālās karjeras beigām Ēika Tipaine savas zināšanas un prasmes nodeva tālāk, strādājot par vokālo pedagoģi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā.

Vēl studējot konservatorijā, Ērika Tipaine apprecējās ar gleznotāju Mihailu Korņecki, un viņu ģimenē pasaulē nāca divi bērni – Irēna un Andrejs. Līdz pat mūža nogalei dziedātāja aizrautīgi interesējās par mūziku un glezniecību, pavadīja laiku ar mazbērniem un mazmazbērniem un saglabāja savu māksliniecisko garu.

Atvadīšanās no dziedātājas notiks trešdien, 30. martā, plkst. 14.00 Jaunciema kapu kapličā.