Marta Semule

Dzimusi Valkas apriņķa Galgauskas pagastā kalpu ģimenē.

Trīs ziemas gājusi skolā. Vēl nebija beigušās ganu gaitas, kad nomira abi vecāki. Kā kalpone nonāca "Lāču" mājās, kur 1928.gadā apprecējās ar Alfonu Semuli no Dricāniem.

Piedzima dēls Jānis un meita Milda, znots - Jāzeps Platpīrs (miris 1997.g., bija Breša zemnieks, kurš nodibināja zemnieku saimniecību "Lāči"). Mazbērni - Anita un Guntis, Gunta Gžibovska un Aija.

2.pasaules kara laikā "Lāču" saimnieku ģimene aizbrauca, kalpi kļuva par saimniekiem.  Marta Semule ar vīru, bērniem un saimnieka veco māti arī.devās bēgļu gaitās. Zirgu pajūgā tika līdz Vecpiebalgai, un nolēma atgriezties mājās.

Nodibinoties kolhoziem, saimniekiem atņēma zemi, lopus un tehniku. Martas kūtī "Lāčos" ieveda 10 govis, kas bija atņemtas saimniekiem un Martai tās bija jākopj.

1948-1961  slaucēja Gulbenes rajona kolhozā "Kopdarbība", kur trīs reizes dienā bija jāslauc 10 gotiņas, pašai arī jāizaudzē barība. Kolhozu vadīja prasmīgais Jānis Feodorovs, kas prata novērtēt strādājošos. Martas Semules darbs un vārds palīdzēja kolhozam.tikt pie turības.

Par sasniegumiem lopkopībā tika apbalvota ar divām Zelta Zvaigznēm, diviem Ļeņina ordeņiem un divreiz pieškirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums. LPSR  Augstākās Padomes deputāte 1951-55, PSRS Augstākās Padomes deputāte 1954-62, LKP CK locekle 1956-58, 1960-66.

Avots: Līgas Blauas atmiņu stāsts žurnālā "Ievas stāsti", 2018.g.