Domicella Pundure

Dzimusi Šķilbēnu pagasta Kučinovas mājās.

Tēvs, bijušais aizsargs un policists ar ģimeni slēpās mežā. Domicella 2 mēnešus nodzīvoja bunkurā.

Domicella Pundure ir pēdējā lieciniece vienai no lielākajām 2.pasaules kara mežabrāļu cīņām pret okupācijas režīmu. 1945.gada 2.martā Balvu novadā notika Stompaku kauja, kad čekas karaspēks uzbruka partizānu nometnei.

Nākamais Domicellas vīrs Aleksandrs tika ievainots kājā un Domicella viņu aprūpēja. 1948.gadā apprecējās, bet jau 1949.gadā izvesta ar vīru. 4 mēnešu veco dēlu izdevās atstāt Latvijā. Punduru ģimene atgriezās pēc 11 gadiem. Nopirka māju kolhozā . Izaudzināti 4 bērni - divi dēli un divas meitas. Vīrs miris 1987.gadā un Domicella pārgāja dzīvot pie dēla uz Balviem. nācās sākt vadīt psalmu dziedāšanu. Agrāk bija daudz dziedājusi gan Augstasilā, gan Lazdulejas pagastā.

2018.gadā apbalvota ar Viestura ordeni.

Grāmata: "Meža meitas". S.Reinsone, 2015.g.