Uģis Arents

Uģis Arents dzimis 1966.gada 23.jūnijā Madonā.

Uģis Arents - viens no uzņēmuma SIA "RIPO International" dibinātājiem. Uzņēmums dibināts 1993.gadā. SIA "RIPO International" dibinātāji, kurus vieno ne tikai ģimeniskas saites, bet arī kopīgi sapņi, tālajā 1993. gadā uzsāka savu ceļu pretī mājokļu labiekārtošanai. No garāžu vārtiem, ķieģeļflīzēm un insektu sietiem līdz mēbelēm, tapetēm un interjera padomiem. Šādi RIPO uzņēmums iekarojis Latvijas un ārzemju namsaimnieku uzticību un ieņēmis godalgas vietu mājokļa risinājumos. Uģis Arents, Ēvija Arenta, Guntars Sembergs un Elvis Sakārnis izveidoja vienu vadošajiem Latvijas uzņēmiem, kura uzdevums līdz šai dienai ir ne tikai piedāvāt plašu ražojumu klāstu, bet arī sniegt inovatīvus risinājumus Latvijas un ārzemju tirgum.

Kā stāsta valdes priekšsēdētājs Uģis Arents, darbība sākās ar jumtu segumiem, kā arī komandā 1994.gadā bija pieci cilvēki. Laikā, kad piedādātāju kompānijas vairs neražoja tik lielu klāstu ar jumta segumiem un pieprasījums pēc kā jauna un unikāla pieauga, RIPO aizsācēji izveidoja akmens šīfeļa prototipu. Krīzei sasniedzot Latviju, šo jumta segumu pārstāja ražot, toties šis bija atskaites punkts plašai RIPO darbībai, tās ražojumiem toreiz aizceļojot līdz kaimiņvalstīm - Zviedrijai, Dānijai un Somijai, kur tās prasmīgi sacentās ar ārzemju ražojumu kvalitāti un cenu.

Deviņdesmitajos gados RIPO sāka pārdot Kanādas vārtus, tomēr saprotot, ka to kvalitāte neatbilda Eiropas prasībām, tika nospriests, ka nepieciešams uzsākt savu vārtu ražošanu. Tāds pats stāsts piemeklējis arī citus produktus, kurus uzņēmums izlēmis ražot pats. Iedvesmojoties no citu valstu piedāvājuma un izprotot tā vājās puses, tika izveidoti jauni, unikāli un veiksmīgāki piedāvājumi, kurus ražoja patstāvīgi. No Alberta ielas mazā pagrabiņa līdz Ventspils ielas plašajai ražotnes teritorijai – uzņēmuma  darbība gadu pēc gada augusi.

Ar secinājumu līdzšinējā un nākotnes stabilajā darbībā dalās Uģis Arents: “Mūsu bizness sastāv no daudzām lietām, kuras pēc nepieciešamības esam spējuši sabalansēt visa gada garumā. Ir produkti, kas ir nepieciešami ziemā, un ir preces, pēc kurām ir nepieciešamība vasarā. Varētu teikt, ka mūsu panākumu atslēga ir pacietība un spēja pielāgoties tirgum.”

Uģis par sevi stāsta intervijā portālam building.lv: "Mācījos LU Pedagoģijas fakultātē darbmācības novirzienu. Pirms tam 2 gadus studēju angļu valodu, taču tas izrādījās pārāk akadēmiski, tomēr noderīgi vēlākajā darbā. Pēc mācībām aptuveni gadu strādāju daudznozaru firmā "BPA", kas, kā jau gandrīz visi 90.gadu sākumā, pirka un pārdeva gandrīz visu. Tur mēģināju pārliecināt vadību iepirkt pirmo bituma šindeļu kravu, jo, pateicoties privātajam Kanādas apmeklējumam, bija iegūti kontakti, tomēr produkts prasīja, lai ar to iepazīstinātu Latvijas pircēju. Tajā laikā jau bija tikai ruberoīds. "BPA" vadība tomēr uzskatīja, ka sākumā jāpārdod, un tikai tad jāpasūta krava. Tā nu mūsu ceļi šķīrās un 1993.gadā izveidojām ASV un Latvijas kopuzņēmumu "Ripo International". Kāpēc "Ripo"? - Ne ļoti oriģināla doma, bet tomēr - Ri no Rīgas; po- no Portlandes, kur dzīvoja viens no mūsu partneriem. Nosaukumā noteikti vajadzēja burtu R, jo tie esot labāk skanoši nosaukumi.
Pirmo šindeļu kravu atsūtīja, bet atklājās, ka Latvijā nav nepieciešamā naglu veida. Pasūtījām atkal jaunu šindeļu kravu, šoreiz ar naglām, ventilāciju utt.. Tā nu pamazām, pamazām, līdz pašlaik jau saņemam pa kravai nedēļā, kaut arī daudzi toreiz teica: "Tas tak? tas pats ruberoīds vien ir! Kāpēc tik dārgi?" Dzīvē viss mainās."

Tajā pašā intervijā Uģis stāsta par savām aktivitātēm ārpus darba: "Nav jau nekā īpaša: patīk uzspēlēt basketbolu, šad tad - pasist ķegļus, katru gadu braucam uz kalniem slēpot. Protams, daudz laika aizņem ģimene, un brīvdienas parasti pieder tai. Meitas bez mācībām vēl dzied, dejo kolektīvā, tā, ka viņām brīžam ir noslogotākas dienas nekā man.
Pirmajos gados jau strādājām no tumsas līdz tumsai bez jebkādas atelpas, taču tagad daudz kas ir sakārtojies un aizvien vairāk laika var veltīt kam citam. Laiks ģimenei ir jāatrod, jo, kas gan mēs bez tās būtu."

Atvadīšanās no Uģa Arenta notika 13.oktobrī plkst.13.00, Rīgas Krematorijas Lielajā zālē. Atvadīties bija ieradies ievērojams cilvēku skaits, veidojoties garām rindām pat ārpus Rīgas Krematorijas ēkas.

Pāragri miris 56 gadu vecumā.