Fricis Gailis

Fricis Gailis (dzimis 1911. gada 6. februārī Rūjienā, miris 1933. gada 4. janvārī Rīgā) bija aktīvs Latvijas Komunistiskās partijas jauniešu savienības biedrs.

1933. gada 3. janvārī apcietināts par nelegālu politisku akciju veikšanu un nogādāts Politiskās policijas pārvaldes telpās — Alberta ielā 13, kur 1933. gada 4. janvāra vakarā mīklainos apstākļos gāja bojā, izkrītot no Politpārvaldes ēkas 4. stāva loga.

Sava dzīvesgājuma dēļ Latvijas PSR periodā Fricis Gailis bija nozīmīgs padomju propagandas elements.

Biogrāfija

Fricis Gailis dzimis 1911. gada 6. februārī Rūjienā nabadzīgu vecāku ģimenē. Darba gaitas uzsācis trīspadsmit gadu vecumā. 

1930. gadā iestājās Raiņa vakara vidusskolā, kuru apmeklēja pēc darba Rīgas superfosfātu fabrikā, Jaunmīlgrāvī.

1931. gadā kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas jauniešu savienības 3. rajona biedru un paralēli darbam un mācībām aktīvi iesaistās komjaunatnes pagrīdes darbībā.

Fricis Gailis veica vairākas nelegālas komjaunatnes pagrīdes kustības akcijas: uzvilka Padomju Savienības sarkano karogu Rīgas superfosfātu fabrikas skurstenī, uz fabrikas sienām krāsoja revolucionārus lozungus, u.c. Frici Gaili pirmo reizi apcietināja 1932. gada 5. novembrī Meža kapos nelegālā strādnieku mītiņā, taču pēc pāris dienām atbrīvoja — apcietinājuma pierādījumu trūkumu dēļ.

Dzīvoja Sarkandaugavā, Tvaika ielā 42, kur viņa tēvs bija sētnieks.

Arests un nāve

1933. gada sākumā Politiskās policijas pārvalde (Politpārvalde) veica komjaunatnes pagrīdes darbību apkarošanas pasākumus, kuru ietvaros notiek vairākas kratīšanas aizdomās turēto dzīvokļos.

Kratīšanas laikā 1933. gada 3. janvārī Helēnas Mitrulevičas dzīvoklī, Tvaika ielā 34 tika aizturēts arī Fricis Gailis, pie kura atrada brošūru "Par komjaunatnes pašreizējiem uzdevumiem".

Frici Gaili nogādāja Politpārvaldes telpās, Alberta ielā 13.

Nākamajā dienā, 1933. gada 4. janvārī Gaili nogādāja pratināšanas telpās. Nenoskaidrotos apstākļos Fricis Gailis izkrita pa 4. stāva logu uz bruģa ēkas pagalmā un drīz vien no gūtajām traumām mira notikuma vietā.

Friča Gaiļa bēres bija paredzēts rīkot 1933. gada 8. janvārī, kas bija svētdiena, tomēr, baidoties no liela strādnieku skaita bērēs, tās aizliedza rīkot šajā datumā un pārcēla uz 10. janvāri (otrdienu). Tomēr Friča Gaiļa bērēs tik un tā piedalījās ap 5000 cilvēku. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pie Raiņa kapiem izvietoti vairāki desmiti jātnieku policijas pārstāvji. Bēru noslēgumā pie izejas no kapiem sākās spontānas sadursmes, kurās jātnieku policija pret bēru apmeklētājiem vērsās ar gumijas nūjām.

Sekas

Lai arī sākotnēji Politpārvalde centās noklusēt Friča Gaiļa nāvi, tomēr tā ātri kļuva plaši zināma un izraisīja sabiedrības sašutumu. Politpārvalde Friča Gaiļa nāvi skaidroja ar bēgšanas vai pašnāvības mēģinājumu, tomēr par izplatītāko Friča Gaiļa nāves apstākļu versiju kļuva pieņēmums, ka, izgrūžot Gaili pa ēkas logu, Politpārvalde bija centusies slēpt Friča Gaiļa spīdzināšanas sekas.

1933. gada 31. janvārī 38 Saeimas deputāti iesniedza Saeimai priekšlikumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Friča Gaiļa nāves apstākļiem. Izmeklēšanas komisijas darbs beidzās bez rezultātiem.

Latvijas PSR periodā Fricis Gailis bija nozīmīgs padomju propagandas elements. 

Alberta ielu 1941. gada 28. aprīlī un atkārtoti 1944. gada 23. oktobrī pārdēvēja par Friča Gaiļa ielu. Friča Gaiļa vārdā tika nosauktas pionieru vienības. Pionieri un studenti apmeklēja un sarakstījās ar Friča Gaiļa māti — Emīliju.