Irēna Melnalksne

Irēna Melnalksne bija viena no mūsu jaunās paaudzes teicamākajām sportistēm. Vispirms mēs iepazināmies ar viņa kā ar krietnu basketbolisti — Melnalksne sekmīgi cīnījās aizsardzes postenī US vienībā, kopā ar vairākām citām jaunās paaudzes basketbolistēm, kuru vārds tagad kļuvis jau pazīstams. Arī Melnalksne sevi parādīja kā talantīgu aizsardzi, no kuras nākotnē daudz varēja gaidīt. Tā, droši vien, arī būtu noticis, ja vien viņa nebūtu pievērsusies citam sporta veidam. Viņai iepatikās vieglatlētika, un tā sāka cītīgi apmeklēt treniņus, neatlaidīgi nododoties grūtajam sagatavošanās darbam. No šīs puses Melnalksne raksturojama kā īsta gribas sportiste. Melnalksne bija pamaza auguma, tā dēļ varēja domāt, ka vieglatlētikā viņa panākumus nespēs gūt. Pierādījās tomēr pretējais. Sākot startēt tikai 1940. gada pavasarī, viņa guva straujus panākumus, un jau tā paša gada rudenī Irēnas Melnalksnes vārds bija atrodams mūsu labāko 80 m barjerskrējēju sarakstā. Viņas labākais laiks — 15,0 sek. — vēl tagad ir US rekords. Melnalksne izmēģināja savas spējas arī sprintā, veicot 60 m 8,5 sek. Izkopjot tehniku, Melnalksne būtu guvusi vēl daudz lielākus panākumus, jo visas dotības tai bija, arī skrējiena asums pietiekošs. Pienāca baisais boļševiku valdīšanas gads. US slēdza un Melnalksne smagu sirdi pārgāja uz Dinamo. No treniņiem nekas prātīgs tomēr neiznāca, jo Melnalksnei, neskatoties uz vidusskolas izglītību, nācās strādāt garas stundas fabrikā. Arī intereses nebija. Bieži Melnalksne žēlojās par Dinamo aplamo rīcību. Sarunās viņa arvien pierādīja savu nacionālo nostāju. Latviešu tautas posta naktī no 13. uz 14. jūniju čekas varmākas ielauzās arī Melnalksnes dzīvoklī un ieslēdza viņu kopā ar vecākiem, māsām un māsas vīru Epaltu (kādreizējo US priekšsēdētāju) drūmā vilcienā, kas aizripoja pretim nezināmam liktenim ... Zīmīgi un liktenīgi tas, ka tieši dienā pirms šīs nakts kāda draudzene Melnalksnei ieteica uzmanīties, bet pēdējā atbildēja: «Par ko? Es tak nekā neesmu darījusi.» Šodien par simpātisko sportisti nekas nav zināms. (Sporta pasaule, 1942)