Eižens Kaķītis

LPRS Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs E. Kaķītis.

     ***

Varbūt, ka E.Kaķītis ir Rīgas Proletāriešu rajona partijas komitejas1959.gadā komun. partijā uzņemtais Eižens Aleksandrovičs Kaķītis (archiv.org.lv)

    ***

Pēc atgriešanās no lēģeriem 1956. gada vasarā Maija Silmale tulkoja franču literatūru.
Viņas veikumi - Igo, Fransa, Kami, Žida, Sent-Ekziperī un daudzu citu franču autoru publicēti un joprojām vēl nepublicēti darbu tulkojumi - iznāca ar lielām grūtībām un nemitīgu aizķeršanos.

***

1963. gada 5. decembrī, agrā rītā 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta pirmā kursa students Bruno Javoišs uzkāpa ap 100 metru augstajā Rīgas radiotornī un izkāra tajā piecus metrus garu un trīs metrus platu pašdarinātu Latvijas karogu.

PSRS apstākļos tāds pretpadomju solis pārdrošnieka notveršanas gadījumā nozīmēja drošu ieslodzījumu lēģeros uz vairākiem gadiem.

Javoiša solis bija divtik izaicinošs, jo karogs tika izkārts līdzās milicijas pārvaldei, turklāt vēl "padomju konstitūcijas" gadadienā.

Čekisti Javoišu lejā jau gaidīja. Vēlāk čekā izmeklētājs Kaķītis smīkņājis — vai tad nezinājis, ka tornim ir signalizācija. Bruno vaktēja desmit vai pat 15 vīri. Galīgi sadauzītu, asinīm tekot pa degunu, muti, pat ausīm, viņu aizvilka uz milicijas pārvaldi. Ieradās divi vīri ādas jakās un pārmeta, ko viņi ar aizturēto izdarījuši.

***

Pagājušā gada (1969.g.) beigās Rīgā apcetināja Lidiju Doroņinu, kas bija darbojusies kā ekonomiste okupētās Latvijas kultūras ministrijā. Jau piecdesmitos gados viņa izcieta 5 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, par to, ka bija slēpusi kādu buržuāziskās Latvijas
valdības ierēdni.

Pie pēdējās apcietmāšanas viņas dzīvoklī atrada un čeka kā „kriminālus materiālus" pievāca A.
Amalrika vēstuli rakstniekam Kuzņecovam un A. Solžeņicina brošūru "Lūk, kā mēs dzīvojam." Viņu apsūdzēja arī par to ka tā esot izplatījusi A. Amalrika "noziedzīgo" brošūru "Vai Padomju .savienība pastāvēs vēl līdz 1984. gadam? Izmeklēšanu vadīja čekas (KGB>
izmeklētājs Kaķītis, nopratinot pavisam kād?s 60 personas. Apsūdzība par padomju iekārtas nonicināšanu pret Lidiju Doroņinu nonāca okupētās Latvijas augstākās tiesas iztiesāšanā. Tiesas priekšsēdis bija Cīrulis, prokurors — Punculis, bet aizstāvis I. Briģis. Tiesas zālē varēja iekļūt tikai izmeklēta publika, kurai ieejas kartes biia izsniegušas komūnistu partijas rajonu komitejas. Prokurātūras galvenie liecinieki bija H. Skuja, J. Stūris, Aldermanis, Z Balde un I. Lasis, bet par ekspertiem bija aicināta filoloģijas doktore L. Kalniņa un P. Komnars

L. Doroņinu sodīja ar ieslodzīšanu koncentrācijas nometnē uz 2 gadiem.

***
Kratīšanas protokols

Talsu raj. Mērsraga c/p "Knaģos" 1970. g. 8.augusta  prokuratūras izmeklētājs LPSR Ministru Padomes VDK darbinieki majors Kipurs, leitnanti Vimba un Eihmanis, izmeklētājā b. Kaķīša uzdevumā, piedaloties pieaicinātiem: Dilsons Oļģerts Andreja d. dzīvojoš Talsu raj.Mērsraga c/p "Zariņos" un Paeglis Pēteris Jāna d. dzivojošs Talsu raj. Mērsraga c/p "Paegļos" un klātesot Neilandam Raitis Artura d. izdarīja kratīšanu nolūkā atrast un izņemt literāros sacerējumus, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu..

***

1968- 69.g. 

 Latviešu laikrakstu lasītajiem Jānis Jakimovičs (pēc citim ziņām Ivans Jachimovičs)
vairs nav svešinieks. Pērnā gada 2!. Janvārī, kā jau mūsu laikrakstā ziņots, viņš bija aizrakstījis
Pad. savienības komūnistu partijas centrālkomitejas loceklim Suslovam vēstuli, kurā brīdināja:

"Ne iztapoņas un švauksti,  ak Kungs, kas viņu saradies! -ne memmes dēliņi noteiks mūsu nākotni, bet nemiernieki, pats enerģiskākais, vīrišķīgākais un principiem uzticīgais jaunās
paaudzes elements. Ir muļķīgi viņos saskatīt padomju iekārtas pretiniekus, vēl muļķīgāk ir viņus mest cietumā, ņirgāties par viņiem. Partijai šāda rīcība nozīme" pasnožņaugšanos. Būs briesmas, ja nespēsim saprasties ar šo jaunatni. Tā izveidos jaunu partiju. Pašķirstiet mazliet vēsturi, un jūs pārliecināsities par to. Idejas nevar nošaut ar lodēm, izaicināt cietumos un izsūtījumos. Kas to nesaprot, nav politiķis, nav marksists."

Tagad kļuvis arī zināms, ka rīkojumu Jakimoviča dzīvokļa kratīšanai 27. septembri parakstījusi Rīgas Jūrmalas prokurora vietniece Kviešone. Zināms ari, ka kratīšanu pie politiski neuzticamajiem KGB ļaudis pēdējā laikā motivē ar  "aizdomām" par kādu kriminālu nodarījumu. Tā no ticis arī attieksmē uz Jakimoviču, un šāda fiktīva iemesla dēļ Maskavā, Ļeņingradā un arī Rīgā cilvēkus izkrata pat uz ielas. Pēc 27. septembra kratīšanas Jakimoviču šāgada 5. februāri
pratināja Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētājs Kaķītis, kaut Jakimovičs pēc savas dzīvesvietas nebija šim rajonam piekntigs. Kaķītis vaicājs, kam Jarīkojas pēc labi pārbaudītajam Staļina metodēm, lai neviens no spaidu darbu nometnes dzīvs un vesels vairs neatgrieztos.

* 

1969. gada 24. martā mani (Jakimoviču) apcietināja un ieslodzīja Rīgas centrālcietuma vieninieku kamerā. Tajā es pavadīju apmēram trīs mēnešus. Bez pastaigām, bez tiesībām sarakstīties vai satikties ar tuviniekiem.

Bet ne kratīšana, ne pratināšana nekādu jūsu vainu nepierādīja?

Es jau sacīju, tas acīmredzot vairs nebija svarīgi. Pēc apcietināšanas kamerā izdarīja tā saukto ambulatorisko ekspertīzi. Izmeklētājs Kaķītis ārsta klātbūtnē šķirstīja manas sievas piezīmes,
kuras atņēma dzīvokļa kratīšanā, pa starpām tincinādams mani par savulaik uzrakstītajiem un avīžu redakcijām nosūtītajiem manuskriptiem: ko es esot gribējis pateikt ar šo teikumu, kas domāts ar šo rindkopu utt. Nevienam nebūs pa tīkami, ja svešas acis līdis dzīvesbiedres
intīmās piezīmēs, vai ne? Sis eksperiments tika veikts ar nolūku pazemot mani, izsist no garīga līdzsvara, lai es neizturētu un... Pēc tam nebūtu grūti uzrakstīt slēdzienu par apcietinātā psihiskām novirzēm.

***

Kratīšanas protokols
Rīgā, LPSR 1971.g.3.februarī prokuratūras izmeklētājs LPSR prokuratūras s/svarīgo lietu prokuratūras izmeklētājs I.klases jurists Kaķītis piedaloties pieaicinātajiem Poikanei Jūlija Georga m. dzīvojošai Rīgā, L.Paegles iela 13-22 un Podže Broņislavai Pētera m. dzīvojošai Rīga, Fr.Gaiļa iela 4. dz.7. un klātesot Silmalei Maijai Arvīda m. un LPSR MP VDK darbiniekam Rakovskim un Koļesņikovam... izdarīja kratīšanu dzīvojamās telpās pie Silmales Maijas Arvida m. nolūkā atrast un izņemt rakstiskus materiālus, kuru saturs diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu,dokumentus, r/mašīnu.

***

Mans tēvs Stepons Seils nomira pēkšņā nāvē 1979. gada 17. jūlijā.

 Tā 1974. gada 1. jūlijā Kļovūs ieradās no Rīgas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs kāds Kaķītis no Valsts drošības komitejas ar vairākiem darbiniekiem un «ekspertiem». Iеlеnса mājas un izdarīja kratīšanu, kuras rezultātā liela daļa sevišķi vērtīgu latgaliešu grāmatu un starp tām arī padomju laikā izdoto, tāpat vēsturisku
dokumentu tika konfiscētas kā pretvaistiskas un aizliegtas. Paldies dievam, šīs grāmatas nepazuda. par to glābšanu cīnījās tēva paziņa, Latvijas valsts bibliotēkas darbinieks Aleksejs Apinis. Viņš panāca, ka dala no tām tika pārvesta uz Valsts bibliotēkas геto grāmatu fondu un atsūtītā аtlīdzība. Dala no konfiscētajām grāmatām tomēr «pazuda». Manuprāt. šis bija vislielākais pārdzīvojums mana tēva mūžā, pēc kura viņš- vairs tā īsti arī neatlaba.

***

1978.g. GUNĀRA RODES INTERVIJA AR RADIO LIBERTY, INTERVĒ I. FREIMANIS

Piemēram, man savā laikā par medību biedru uzradās toreiz Kirova un Suvorova ielas stūrī
dzīvojošais 1. tramvaja depo atslēdznieks Jānis Ķīsītis. Nezinu, vai šis vecais nelietis šodien vēl dzīvs, taču viņa krišanu man izvedās puslīdz noskaidrot. Kad viņu 1941. gadā ar ģimeni aizveda, lai nešķirtu no sievas un bērna, tas apsolīja kļūt par čekas ziņotāju. Citas ģimenes izšķīra, viņš palika. Ziemeļos būdams, Ķīsītis sāka savu netīro darbu. Cik sievietes viņš tur nodeva, man neizdevās noskaidrot. Zinu tikai, ka uz viņa ziņojuma pamata bez vēsts pazuda kāda no Latvijas izvesta vācu tautības sieviete. Čekas izmeklēša na, no malas skatoties, liekas
visai mierīga "papīru būšana". Izmeklētāji tēlo džentlmeņus. Piemēram, Dembovskis, nu tīrais zutis. Glums un lokans. Strādā čekā arī pašreiz. Nezinu, vai arī tagad tur strādā izmeklētājs Kaķītis. Vienīgais, kas daudzmaz objektīvi sastādīja nopratināšanas protokolus.
Neredzēju vairs Staļina laika čekas relikviju, vecāko izmeklētāju Rīvaldu, rūdītu nopratināto liecinieku liecību viltotāju. 1962. gadā manā izmeklēšanā brīžiem parādījās arī "zaļknābis" Bērziņš. Pēc esošām ziņām, viņš šodien jau "apspalvojies" un strādājot Tallinas čekā. Ja  gadījumā čeka nolems, ka kāds vēl nav tik vērts, lai "ķertu aiz dziesmas",
tad to izsauks uz citu nodaļu, ko vada, šķiet, apakšpulkvedis Agris Bergmanis un viņa
vietnieks majors Alberts Kondrātovs. Par šīs nodaļas metodēm būtu pārāk garš stāsts ši
nī intervijā. Tādēļ, ja Jūs neiebilstu, šoreiz beidzu.

***

U. Ģērmanis: 

Andrejs Almariks gāja bojā 1980. gada novembrī Spānijā, braucot uz Madridi, lai liecinātu Helsinku nolīguma izvērtēšanas konferencē. Līdzās Vladimiram Bukovskim viņš izcēlās kā patiess demokrāts, brīvs no lielkrievu šovinisma, misticisma un mesiānisma murgiem. Tāpēc Almarika pāragrā nāve (viņš dzimis1938. g. Maskavā) ir smags zaudējums arī mums.

*

KAĶĪTIS NO RĪGAS No Rīgas ierodas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs Kaķītis, lai nopratinātu Almariku, jo apcerējums (Vai Padomju savienība pastāvēs...) ir sasniedzis arī Latviju. Kaķītis žēlojas, ka pec Staļina nāves cilvēki izlaidušies. Viņš saka: «Andrej Aļeksejevič, jūs apgalvojat, ka jums žēl padomju cilvēku. Bet jus rakstāt "darbus" laižat tos apgrozībā, un mums jābāž cietumā ļaudis, kas tos lasa.»

...Tiesa piespriež Almarikam 3 gadus stingra (intensīva) režīma darba nometnē.

***

Pēc arhīvu un trimdas latviešu laikrakstu materiāliem