Sīmanis Simanovičs

Skolas gaitas uzsācis Liepājas apriņķa Rāvas pagasta trīsgadīgajā skolā. Būdams jauns, strādāja Liepājas drāšu fabrikā par kalēju, kur piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. 1911. gadā apcietināts. 1913. gadā pēc atbrīvošanas uzsāk darbu Rīgas kuģu remonta rūpnīcā, taču ap 1914. gadu tiek apcietināts, ieslodzīts Sanktpēterburgā un izsūtīts spaidu darbos uz Irkutsku. Pēc Oktobra revolūcijas karo latviešu sarkano strēlnieku rindās, līdz 1920. gadu sākumā atgriežas Latvijā. No 1929. gada darbojies Latvijas Komunistiskajā partijā, par ko 1932. gadā piespriesti četri gadi spaidu darbos. Bija kandidējis Liepājas domes vēlēšanās.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuvis par Liepājas pilsētas arodbiedrības priekšsēdētāju, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Bijis viens no divdesmit parlamenta delegātiem, kuri Maskavā lūdza Latvijas iekļaušanu PSRS. 1941. gadā iecelts par Liepājas apgabaltiesas pagaidu priekšsēdētāju. Otrā pasaules kara laikā un līdz 1948. gadam strādā tiesu sistēmā, pēc tam strādājot kā Liepājas pilsētas milicijas daļas priekšnieka vietnieks un kokapstrādes kombināta "Baltija" pensionāru padomes vadītājs.

Miris Liepājā .