Alfons Ķišķis

Ainavu arhitekts, agronoms.

2. Pasaules kara laika cīnījies pret padomju okupantiem leģionā, 1. un 2. škiras Dzelzs krustu kavalieris

***

Dzimis Žeimē Kauņas guberņā.         

1936.gadā beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti un sācis strādāt Lauksaimniecības ministrijas dārzkopības nodaļā.

1938. gadā ar British Council stipendiju vienu gadu papildinājās Bristoles universitātē.

Pēc Latvijas okupācijas tika atlaists no darba Lauksaimniecības ministrijā, Vācu okupācijas laikā tika atjaunots darbā ministrijā, vadīja Pūres Dārzkopības izmēģinājumu staciju.

1943. gadā uzrakstīja scenāriju dokumentālajai filmai „Ejam dārzā” (operators Laimonis Gaigals, režisors Voldemārs Pūce).

1944. gada martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu

1944. gada 15. jūlijā kā leitnants (untersturmführer) tika iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijas izlūku bataljonā. Saņēmis Dzelzs krustu par dalību kaujās pie Latvijas-Krievijas robežas.

1945. gada janvārī vēlreiz apbalvots ar Dzelzs krustu. 

Pēc kara izvairījies no apcietināšanas un strādājis gadījuma darbus. 

1948.gadā apcietināts, notiesāts un deportēts spaidu darbos Irkutskas apkārtnē.

1956.gatbrīvots un atgriezās Latvijā.

Strādāja Pūrē, no 1961.gada Latkomunprojekta institūta nodaļā Jūrmalā.

Atlaists no darba par to, ka nosaucis jaunu tulpju šķirni Eizenhauera vārdā.

1965. gadā atklāja piemiņas vietu pie bijušā Rēzeknes cietuma, bet astoņus gadus vēlāk netālu no Rēzeknes esošajos Ančupānu kalnos pēc arhitekta Alfona Kišķa (1910–1994) projekta izveidoto memoriālu, kura centrālās statujas "Māte-Ābele" autore bija tēlniece Rasa Kalniņa–Grīnberga (1936)

1967.gadā bija spiests pārcelties uz Lietuvu.

Līdz 1975. gadam viņš strādāja apzaļumošanas projektēšanas institūtā Viļņā,

1983. gadā pēc pensionēšanās 1983. gadā kopā ar sievu Rūtu strādāja pie Mažeiķu dzīvojamo kvartālu apzaļumošanas.

1990. gadā pabeidza rakstīt autobiogrāfiju.

Miris 1994. gada 19. jūnijā Viļņā.

.***

Darbi

• Brāļu kapi Bulduros un Ķemeros (1966),
• sanatorijas „Ķemeri” lielā partera pārbūve un sanatorijas parka pārprojektēšana,
• skvēri Dubultos un Majoros,
• Memoriālais ansamblis Ančupānu kalnos pie Rēzeknes (1973)
• Memoriālais ansamblis „ Krasnij Luč” Luhanskas apgabalā Ukrainā
• Jonišķu rajona Pergales kolhoza „Skaistgiris” ciemats un parks
• Ukmerģes rajona Leonpoles ciemata padomju saimniecības „Dainava” eksperimentālais ciemats (1970)
• Palangas sanatorijas „Lina” apstādījumi
• Druskininku sanatorijas „Egle” apstādījumi
• Šilutes rajona Juknaiču eksperimentālās saimniecības ciemats un tā apstādījumi (1970–1986),
• Viļņas rajona Traku Vokes vēsturiskā parka restaurācija
• Viļņas siltumnīcu kombināta apstādījumi

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Dzelzs krusts (15.07.1944 un 30.01.1945)
• Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes (TSSI) Lielā godalga
• Lietuvas PSR Nopelniem bagātā arhitekta goda nosaukums (1988)