Jevgeņija Jegorova

Dzimusi Rūjienā, mirusi Maskavā.

Tēvs galdnieks, māte veļas mazgātāja. Agrā vecumā sāka strādāt par šuvēju.

No 1909.g. iesaistījusies revolucionārā kustībā Rūjienā, Rīgā, Maskavā, Petrogradā. Boļševiku artijas biedre no 1911.gada. 1912.gadā ar biedriem izveidoja nelegālu tipogrāfiju, Bija spiesta bēgt uz Maskavu, jo burtlicis izrādījās provokators. Maskavā sastapa profesionālo revolucionāru Mārtiņu Lāci, izveidoja kārtējo tipogrāfiju. 1915.gadā kopā ar M.Lāci tika apcietināta un notiesāta ar mūža ieslodzījumu Irkutskas guberņā. 1916.gadā ar Jevgeņijas Jegorovas pasi izbēg uz Petrogradu. Šeit organizēja boļševiku partijas komiteju un Sarkanās gvardes vienības.

.No 1917.gada marta KSDS(b)P Viborgas rajona komitejas sekretāre, Petrogradas komitejas locekle, Petrogradas guberņas komitejas nodaļas vadītāja. Piedalījās Ļeņina sagaidīšanas organizēšanā  dzelzceļa stacijā, kur Ļeņins pirmo reizi saņēma partijas biedra karti. Tai bja numurs 600, parakstījusi    J.Jegorova.

1919-1920 Saratovā guberņas partijas komitejas sekretāre. No 1920.g. vadošā partijas un arodbiedības    darbā Petrogradā. 

Vissavienības nozaru arodbiedrību Centrālkomitejas priekšsēdētāja 1920-1937, sekretāre, prezidija locekle 1937.gadā. VCIK 1931-1935, PSRS Centrālās izpildkomitejas locekle 1935-1936.

Bija 8., 9., 13., 16., 17. boļševiku partijas kongresu delegāte. Nošauta 1938.gada 8.aprīlī. Reabilitēta 1956.gadā. Personīgo lietu reabilitācijai parakstīja tas pats N.Šverņiks, kurš sankcionēja J.Jegorovas atlaišanu no darba un tātad arestēšanu 1937.gadā.