Fridrihs Eduards Grots

Fridrihs Eduards Jāņa dēls Grots (1839—?) esot cēlies no dižciltīgās fon Grotu dzimtas. Iespējams, ka ģimene piederēja pie vācu izcelsmes muižniecības dzimtas Vidzemē, bet tas vēl jāpēta. Cik zināms, tad trūcīguma dēļ dižciltības tituls ticis pārdots. 

1862. gadā Eduards Grots pabeidzis Irlavas skolotāju semināru, un barons viņu ielika jaunatvērtajā Ameles pamatskolā par skolotāju. Eduards Grots bija viens no pirmajiem skolotājiem Kurzemē.

Sieva - Ameles pamatskolas palīgskolotāja Karolīne Elizabete Šepski (1853—1929). Laulības 1865. gadā.

Laika posmā no 1866. gada līdz 1878. gadam nāca pasaulē astoņi skolotāju Grotu bērni:  trīs dēli un piecas meitas. Diemžēl divi dēli Karls Vilhelms Roberts (1867—1868) un Georgs Eduards (1874—1876) mira agrā bērnībā. Par trešo dēlu Karlu Vilhelmu Jūliju (1869—?) zināms tikai dzimšanas gads. Viņš bijis rakstvedis, kā arī muzicējis Stiklu (Annahites) pūtēju orķestrī.

No meitām vecākā Elizabete dzimusi 1866. gadā un apprecējusies ar Miķeli Dzērvi (1856—1936). Nākamā meita bija Anna Vilhelmīne Jūlija, kura piedzima 1871. gadā. Par viņu zināms, ka 1899. gadā bija apprecējusies ar Fedoru Braunu.

Meita Lūcija (Lucie) Luīze Henriete Doroteja (1872—1961) 1891. gada 17. novembrī  apprecējās ar skolotāju Frici Taubenbergu, kurš no 1883. gada strādāja par skolotāja palīgu Ameles pamatskolā Puzē kopā ar viņas vecākiem skolotājiem Grotiem. 

Nākamā meita Emma Šarlote Johanna dzimusi 1876. gadā. Par viņu zināms, ka 1906. gada vasarā Vācu Mārtiņa draudzē Rīgā uzsaukti un apprecējušies Grotu meita Emma un baltvācietis komijs Karls (Kārlis) Julius (Jūlijs) Hannemanis.

Jaunākā meita Marta Šarlote Adelheide piedzima 1878. gadā.