Viktors Hausmanis

Literatūras un teātra zinātnieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis (1989), ZA Valodas un literatūras institūta direktors (1984-1999)

     *****

Viktors Hausmanis dzimis Jelgavā, 1954. gadā absolvējis Latvijas PSR Valsts Pedagoģisko institūtu, bet 1957. gadā – PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtu.

Hausmanis ir filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992).

No 1957. līdz 1992. gadam strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. Piedalījies institūta kolektīvajos darbos, izstrādājis Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.–15. sējumu. Par šo veikumu 1987. gadā saņēmis LPSR Valsts prēmiju.

Kopš 1999. gada Hausmaņa darba vieta bija Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI).

Kā vēstīts LU LFMI uzturētajā vietnē "literatura.lv", Hausmanis devis nozīmīgu ieguldījumu Raiņa daiļrades un latviešu dramaturģijas pētniecībā. "Grāmatās izgaismotas būtiskas rakstnieku personības iezīmes, atklātas jaunas estētiskās kvalitātes daiļradē, parādīta dramaturģijas loma latviešu skatuves mākslas attīstības procesā," teikts "literatura.lv".

Hausmanis bijis izdevuma "Latviešu literatūras vēsture" (1–3, 1998–2001) zinātniskais vadītājs, uzrakstījis nodaļas par latviešu drāmu no 1918. gada līdz mūsdienām.

Līdzās literatūrzinātnei jau kopš 1956. gada Hausmanis darbojas teātra zinātnē (publikācijas par latviešu teātra un dramaturģijas attīstības problēmām, recenzijas). Rakstījis apceres par Augustu Saulieti, Rihardu Rīdzinieku u. c.

1980. gadu beigās pievērsies latviešu trimdas dramaturģijas un teātra izpētei. Sastādījis Mārtiņa Zīverta darbu izlases "Lugas" (1988) un "Kamerlugas" (1989) un Anšlava Eglīša darbu izlasi "Lugas" (1990) ar plašiem komentāriem un apcerēm par Mārtiņa Zīverta un Anšlava Eglīša dzīvi un daiļradi. Sastādījis un komentējis Mārtiņa Zīverta autobiogrāfijas un vēstuļu kopojumu "Par sevi" (1992), kā arī kopkrājumu "Trimdas lugas" (1–2, 1994–1995) ar plašu ievadapcerējumu. 2001. gadā publicējis rakstu "Raiņa ieceru universālisms nepabeigtajās lugās" (krājumā "Rainis radošo meklējumu spogulī").

Hausmanis lasījis speckursu par Raini un lekcijas par trimdas dramaturģiju LU, par latviešu drāmu – Minsteres un Bonnas universitātēs vācu studentiem.

Par savu zinātnisko darbu Hausmanis saņēmis Viļa Plūdoņa balvu par latviešu trimdas dramaturģijas izpēti, LZA Raiņa balvu – par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, III šķiras Atzinības krustu un citus apbalvojumus.